Rakstos
Kāpēc uz lauka tik daudz rulonu?
Redakcija uzklausīja lasītājas jautājumu. Proti, kāpēc tagad obligāti pēc lauku platību nopļaušanas zāli nevis sasmalcina un atstāj uz lauka, bet satin rulonos? Rulonus redz visās malās, tie stāv līdz vēlam pavasarim. Ne visu šo barību pēc tam aizved un izbaro lopiem. Kur daudzie ruloni paliek pēc tam, kad lauka platības vajag atkal apsaimniekot? Vai tiešām lietderīgāk ir sadedzināt? Viņa rosina padomāt, kādā veidā vēl tos varētu izmantot. Varbūt rulonus par lētām naudām var piegādāt arī pilsētniekiem, kam ir sīklopi vai siltumnīcas?
Tādi ir noteikumi
Lūdzām sniegt komentāru Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājai Elitai Mozulei. Lūk, viņas atbilde:
-Ja zālāju (ilggadīgie zālāji, aramzemē sētie zālāji un tīrsējā sēti tauriņzieži) platības tiek pieteiktas Eiropas Savienības platību maksājumu atbalstam, tās ir jānopļauj un nopļautā zāle jānovāc no lauka līdz kārtējā gada 15.augustam, neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita. To nosaka MK noteikumu Nr.126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” 66. punkts.
Nopļautā platība skaitās novākta, ja nopļautais netiek atstāts izklaidus vai vālos uz lauka, bet gan savākts gubās, sapresēts ķīpās vai rulonos. Siena ruloni drīkst atrasties izklaidus uz lauka līdz nākamā gada sezonai. Ilggadīgie zālāji, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem (BVZ), vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgi Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi jāappļauj un zāli jānovāc vienu reizi gadā līdz kārtējā gada 15.septembrim. Zālāju platības drīkst apganīt ar zālēdājiem dzīvniekiem, bet apganīšanai jābūt tik intensīvai visā ganību sezonā no maija līdz septembrim, lai tiktu noēsti vismaz 50% no zaļās masas. Pretējā gadījumā arī apganītās platības ir jāapļauj. BVZ platībās nedrīkst pieļaut pārganīšanu, kad tiek izmīdīts zelmenis un zāli nedrīkst pļaut smalcinot.
Gan pārdod, gan atdod par velti
Skaidrojumu sniedz arī klientu apkalpošanas speciāliste lauksaimniecības jautājumos Anita Kokoreviča. Viņas teiktais:
-Ja zāli smalcina un atstāj to uz lauka, tad augi ar sasmalcināto biomasu saņem lielu barības vielu daudzumu, un tas var būtiski mainīt veģetāciju un samazināt zālāja bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ja zāles smalcināšanu veic vēlu, veģetācijas sezonas beigās, šāda zāle veido kūlas slāni, kas ne tikai samazina bioloģisko daudzveidību, bet rada arī risku, ka pavasarī iespējama paaugstināta ugunsbīstamība. Ja zālāji atrodas palienēs, nopļautā un atstātā biomasa palu laikā var tikt aiznesta, un ūdens to var sanest vienkopus, piemēram, upju līkumos, tādējādi veicinot to aizaugšanu.
Ruļļi pa ziemu drīkst stāvēt uz lauka, tie jānovāc, sākoties jaunajai sezonai. Tas varētu būt maijā. Katrs lauksaimnieks drīkst izlietot sienu, kā viņam ir labāk un izdevīgāk. Mana pieredze liecina, ka daudzi saimnieki ruļļus atdod par velti, citi tos arī pārdod, ja pavasarī kādam pietrūkst barības. Neizpaliek gan arī rulonu dedzināšana, lai gan to novēro arvien retāk. Daudzi lauksaimnieki zemi iznomā, tāpēc dedzināšana vairs nav aktuāla. Pilsētniekiem vai jebkuram iedzīvotājam nav aizliegts vērsties pie lauksaimnieka un vienoties par rulonu piegādi.