1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
01-12-2020
Vārdadienas šodien: Arnolds, Emanuels

“Dots devējam atdodas” (20.11.2020.)

Kurā virzienā ejam?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 12 ielikumos īstenos projektu “Dots devējam atdodas”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā analizēsim, kā cilvēkos veidojas piederības sajūta, pētīsim, kādā veidā un vai iespējams stiprināt nacionālo kultūrtelpu. Kā popularizēt daudzveidīgo kultūras dzīves kolorītu, nest tālāk pārmantoto kultūras mantojumu, kā aktualizēt Latvijas sabiedrībai nozīmīgus notikumus un padziļināti skaidrot to ietekmi? Tāpat meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā latviskās tradīcijas iespējams saglabāt, neesot kultūras dzīves epicentros lielpilsētās? Kā latgalieši dod pienesumu valsts izaugsmē? Vai skaidrs virziens, uz kuru ejam?

Tieši no mazajām lauku skoliņām nākušas daudzas Latvijā un pasaulē atzītas personības, taču šī brīža valstiskā nostāja paredz nopietnas pārmaiņas izglītības sistēmā. Kādas tās būs un pie kā novedīs?

 

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos, zinātņu doktore Ināra Dundure, taujāta, kāda, viņasprāt, ir mazo lauku skolu nākotne, atzina, ka, runājot par mazajām lauku skolām, par izglītības sistēmas attīstību, par skolu tīkla optimizāciju, kas ir savstarpēji ļoti saistīti jautājumi, būtiskākais ir tas, kādu izglītības kvalitāti mēs nodrošinām saviem bērniem.

Kur mēs ejam?
-Ļoti labi izglītības attīstība nākotnē nacionālajā līmenī ir parādīta izglītības pamatnostādnēs 2021.-2027.g., kuras šobrīd ir apspriešanas procesā. Attiecībā uz skolu tīklu un mazajām skolām politikas veidotāji, Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, deputāti un pašvaldības ir akceptējuši to, ka bērnudārziem jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tāpat arī sākumskolām, kas ir pirmās sešas klases, jāatrodas pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Sākot ar 7.klasi, paveras citas iespējas - arī prasības izglītības procesa nodrošināšanai ir augstākas, vai nu tā ir pamatskolas ietvarā, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību, vai nu tās uzreiz ir lielākās skolas – vidusskola vai valsts ģimnāzija. Kāpēc ir šāds sadalījums? Tā iemesla dēļ, ka 1.-6.klašu mācību priekšmeti ir vieglāk apgūstami, neprasot papildus tehnoloģijas vai papildus laboratoriju iekārtojumu. Prasības, sākot ar 7.klasi, ir pakāpi augstākas: skolēniem jāspēj ikdienā strādāt, izmantojot tehnoloģijas, ir nepieciešamas laboratorijas praktiskajiem darbiem. Vēl augstākas prasības ir vidusskolām - vidējai izglītības pakāpei – skolas infrastruktūras un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumam, spējai izglītojamajam piedāvāt mācību priekšmetu izvēļu grozus un iespējai padziļināti apgūt izvēlētos mācību priekšmetus, vienlaikus nodrošinot atbilstošas kvalifikācijas pedagogu sastāvu. Sabiedrībā tiek izplatīts viedoklis, ka mazajām skolām nav nākotnes. Man ir atšķirīgs viedoklis, jājautā,- kas ir galvenais pamats to pastāvēšanai vai nepastāvēšanai?
Kas ir pamats?
-Pamats ir vecāku izvēle! Protams, jāpiemin arī demogrāfiskā situācija, cik daudz ir mājsaimniecību un cik bērnu piedzimst laukos, kā attīstās viena vai otra novada teritorija, kāds ir skolas tehniskais nodrošinājums, vai ir visu mācību priekšmetu pedagogi un vai tie ir motivēti. Patiesībā nav definējuma ‘mazā skola’. Ir skola, kas realizē dažādas izglītības pakāpes – sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības pakāpi. Tālāk jau vecāki kopā ar bērniem izvēlas skolu, kas, viņu priekšstatā, nodrošina kvalitatīvu izglītību.
Nereti politiķi uzsver: “Jo lielāka skola, jo labāki rezultāti...”
-Kāda ir realitāte? Uz ko balstās pētnieki? Tie ir publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu pētījuma PISA dati par piecpadsmit gadus vecu Latvijas skolēnu zināšanu līmeni dažādos mācību priekšmetos. Pētījuma rezultāti liecina, ka starp Latvijas skolām ar augstiem vidējiem sasniegumiem ir gan Rīgas, gan pārējo pilsētu, gan lauku skolas. Es negribētu teikt, ka maza vai lauku skola ir sliktāka. Nē, tas ir stāsts par to, ka pilsētās ģimenēm ir labākas darba iespējas ar augstākiem ienākumiem, tostarp bērniem nodrošinot lielākas iespējas, arī labāku informācijas tehnoloģiju pieejamību. Otra tendence – reizēm mēs vēlamies sākt salīdzināt sākumskolas posmu, kuru nevajadzētu salīdzināt.
Kāpēc?
-Ar šī mācību gada sākumu mūsu valstī vispārējās izglītības iestādēs tiek ieviests jaunais kompetencēs balstīts izglītības saturs, kas nosaka sasniedzamos rezultātus.
Ko tas nozīmē?
-Pamatizglītības standartā sasniedzamie rezultāti tiek definēti skolēnam, beidzot 3., 6. un 9.klasi. Tas nozīmē, kādus rezultātus skolēnam ir jāsasniedz, beidzot 3.klasi. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka bērnam, beidzot trīs klases, jāmāk konkrētas pamatlietas. Kāds to māk, jau atnākot uz pirmo klasi. Kāds to visu var izdarīt jau otrajā klasē, bet kāds - tikai trešajā klasē. Tāpēc jau ir noteikts trīs gadu periods, lai nebūtu sociālekonomiskās ietekmes uz bērna prasmēm un zināšanām. Pedagogu uzdevums ir atbalstīt tos bērnus, kuriem ir vajadzīga individuālā pieeja. Jebkuras skolas uzdevums ir pēc trīs gadu mācīšanas panākt rezultātu, ka visi bērni lasa brīvi, saprot, ko ir izlasījuši, un rēķina, ciktāl to prasa attiecīgais vecums. To ir iespējams panākt! Tādā gadījumā šī bāze būs ļoti laba, ne par mata tiesu sliktāka, neatkarīgi no tā - bērns mācās lielā, vidējā vai mazā skolā, laukos vai pilsētā. Izveidojot stabilu zināšanu bāzi, skolēns nākamajās klasēs nejutīsies atstumts un veiksmīgi iekļausies mācību procesā. Tas arī ir galvenais uzdevums, kas katrai skolai ir jāizdara neatkarīgi no tās lieluma.
Šķiet, ka varasvīri mērķtiecīgi it visu virza uz centralizāciju?
-Centralizācijas tendences notiek. Valdībā ir pieņemts informatīvais ziņojums attiecībā uz vidējās izglītības posmu Latvijā, kur ir noteikts, cik skolēnu ir jābūt vidusskolas 10.-12. klasēs.
Tas nozīmē, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas skolu skaits Ziemeļlatgalē saruks?

-Nebūšu pravietis. Paraksturošu situāciju jūspusē atbilstoši tam, ko plāno nacionālajā līmenī. Latvijas Pašvaldību savienība iestājās par to, ka teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas skolēnu skaitam vidusskolas posmā ir jābūt mazākam, lai motivētu bērnus palikt savā novadā. Tas ir arī valsts drošības jautājums, lai pierobežā nepaliek tukšas teritorijas. Samazinātais skolēnu skaits attiecas uz Viļakas Valsts ģimnāziju, Rekavas vidusskolu un Baltinavas vidusskolu. Kā redzams pēc tabulas, tad risks, lai pastāvētu esošās vidusskolas (ņemot vērā, ka Bērzpils un Tilžas vidusskolu posms tiks slēgts), skolēnu skaita dēļ nepastāv. Arī abas - Balvu un Viļakas Valsts ģimnāzijas nodrošina nepieciešamo skolēnu skaitu.
Vai kritēriji nemainīsies?
-Prasības minimālajam skolēnu skaitam un kvalitātes kritēriji nacionālajā līmenī ir apstiprināti. Kā redzam, minimālā skolēnu skaita prasības ir iespējams ievērot. Kā otrs svarīgs vidējās izglītības pakāpes (10.-12.klases) pastāvēšanas faktors ir izglītības kvalitātes kritēriji. Tie ir 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss (OCE) un skolas kvalitātes kritēriji: mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide. 2018.gada 11.septembrī Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, kas stājās spēkā ar 2020.gada 1.augustu. Tiek noteikts trīs gadu periods. Noteikumi nosaka gan kvalitātes kritērijus, gan minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē, kā arī nosaka,- ja kvalitātes kritēriji atbilst izvirzītajām prasībām, tad izglītības iestāde saņem valsts finansējumu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. Gadījumā, ja izglītības iestāde neatbildīs noteiktajai minimālajai prasībai, 2020./2021.mācību gadā izglītības iestāde saņems brīdinājumu par minētā kritērija neizpildīšanu, bet turpinās saņemt valsts finansējumu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai 100% apmērā. Sākot ar 2021./2022.mācību gadu, ja izglītības iestāde neatbildīs kvalitātes kritērijam un minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitam 10.-12.klasē, pašvaldība saņems brīdinājumu un valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam konkrētajai izglītības iestādei tiks samazināta par 20%, pie neatbilstošiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem 2022./2023.mācību gadā valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiks samazināta par 50% un 2023./2024.mācību gadā skolas pedagogu atalgojums ir jāfinansē pašvaldībai.
OCE 40% apmērā vai lielāks tiek noteikts no 2020.gada 1.augusta līdz 2025.gada 31.jūlijam; 50% vai lielāks - no 2025.gada 1.augusta līdz 2029.gada 31.jūlijam un 60% vai lielāks - ar 2029.gada 1.augustu. Esošā statistika parāda, ka arī te šobrīd vidusskolu pastāvēšanai risku nav. Ja var izpildīt skolēnu skaita un kvalitātes prasības, tad vidusskolas pastāvēšanai risku nav.
Risks, ka kaut kas var mainīties, ir pēc administratīvi teritoriālās reformas un pašvaldību vēlēšanām. Skolu tīkla attīstības stratēģiju, arī skolu skaitu noteiks jaunievēlētais pašvaldību deputātu sastāvs. Nonākam pie secinājuma, ka vislielākā riska faktors - būt vai nebūt kādai skolai - būs deputātu lēmums. Neviens cits no malas par to nespriedīs un nelems. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās ļoti svarīga ir pilsoniskā aktivitāte tieši tanīs novados, kurus apvienos kopā ar Balvu novadu. Lai novērstu nomales efektu viena novada ietvaros, ir jāievēl deputāti no visiem novadiem.
Pamatskolas neaiztiks?
-Pamatskolas izglītība ir obligāta, un to paredz Satversmes 112.pants. To saprata gan Saeimas deputāti, gan Izglītības un zinātnes ministrija. Skolas tīkls, arī pamatskolu pastāvēšana ir pašvaldību pārziņā. Pirms pieņemt lēmumu par pamatskolas pastāvēšanu, ir jāvērtē visi ietekmējošie faktori: vai ir un būs skolas vecuma bērni, un tā ir objektīvā situācija, kuru nevar mehāniski ietekmēt, tāpēc jāveic mājsaimniecību analīze, skolas atbilstība kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, vai ir stabils interneta pieslēgums, vai pietiek datoru un kāds nodrošinājums ir ar pedagogiem. Būtisks rādītājs ir attālums līdz tuvākajai skolai, ceļu stāvoklis un cik ilgs laiks jāpavada ceļā, braucot uz skolu.
Kāda ir situācija laukos ar interneta pieslēgumu un datornodrošinājumu?
-Valstī tiek realizēts projekts “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās”, kura mērķis – nodrošināt optiskā tīkla pieejamību. Ir ielikti optiskā kabeļa tīkli, nodrošinot “vidējās jūdzes” pieslēgumu, arī šogad tiek atvēlēti papildus līdzekļi, lai turpinātu nosegt visu Latvijas teritoriju. Kāda jēga zemē ieraktajiem optiskajiem kabeļiem, ja nav “pēdējās jūdzes” jeb gala pieslēguma lietotājiem: lauku skolām, bibliotēkām, lauku mājsaimniecībām. Kāda ir problēma ar “pēdējo jūdzi”? Jo mazāks iedzīvotāju blīvums, jo lielāki attālumi, jo mazāka interese komersantiem nodrošināt pieslēgumu, jo komersanti tur neredz peļņas iespējas. Valstī ir aptuveni 100 skolas, kurām garām iet optiskais kabelis un skola nav pieslēgta.
Vai ir gaisma tuneļa galā?
-Satiksmes ministrijai līdz decembrim ir jāveic pētījums par esošo optiskā kabeļa pieejamību lauku teritorijās. Vairākkārt jautājumu par “pēdējās jūdzes” pieslēgumu esam aktualizējuši gan valdībā, gan Saeimā. Risinājums īstenībā ir vienkāršs,- valdībai ir nepieciešama politiskā griba veikt izmaiņas projektā “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās”, paredzot “pēdējās jūdzes” pieslēgumu gala lietotājiem un to aizstāvot Eiropas Komisijā. Tā kā Latvijas Pašvaldību savienība ir ar balss tiesībām Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) padomē, šo jautājumu vienmēr aktualizēsim, neļausim pazust birokrātijas gaiteņos.
Aplūkojot priekšlikumus izglītības reformā, izskanēja viedoklis, ka vecākiem bērnu mācību procesa nodrošināšanai obligāti būs jāiegādājas viedierīces, kā arī jānodrošina interneta pieslēgums...
-LPS tam kategoriski nepiekrīt. Ja valsts veido izglītības politiku, tad jānodrošina tās īstenošanas iespējas bez maksas. Jautājums par skolu, pedagogu un skolēnu nodrošinājumu ar datoriem ļoti aktuāls ir šobrīd, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija līdz 6.decembrim. Tās laikā klātienē turpināsies pirmsskolas izglītības programmu apguve un mācības 1. līdz 6.klašu skolēniem, bet 7. - 12.klases mācīsies attālināti. Attālināto mācību nodrošināšanai nepieciešamie mūsdienīgi mācību līdzekļu veidi, kā arī interaktīvā mācību platforma un mācību vadības platforma, kas atvieglotu pedagogu darbu, nav realizēti. No valsts tika piešķirts finansējums 3,97 milj. eiro apmērā, nodrošinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu iegādi izglītības iestādēm 2020.gadā. Piegādes notiks tikai decembra mēnesī, 425 skolas saņems 6500 -7000 planšetdatorus. Protams, tas ir nepietiekoši. Sabiedrībā veidojas “Digitālā plaisa” jeb nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, kam pamatā ir ģimeņu nodrošinājums ar IKT un stabilu interneta pieslēgumu. Pirmā Covid-19 viļņa gadījumā katra skola meklēja veidu, kā palīdzēt pedagogiem un skolēniem, gan iegādājoties viedierīces, gan uz patapinājuma līguma skolēnam lietošanā nododot skolas datoru. Arī vasaras periodā pašvaldības savas rocības iespējās turpināja skolas apgādāt ar IKT. Atkal tā lielākā slodze ir skolām un pedagogam, meklējot veidus, kā palīdzēt skolēniem. Jautājumu par skolu, pedagogu un skolēnu apgādi esam aktualizējuši gan valdībā, gan Saeimā, šobrīd vācam precizētos datus no pašvaldībām par skolu, pedagogu un skolēnu vajadzībām, lai valdībā iesniegtu konkrētus priekšlikumus par nepieciešamo IKT iegādi.
Ierasts, ka pirms mācību gada sākuma skolas ziņo par skolotāju trūkumu...
-Pedagogu trūkums nav tikai mūsu valsts problēma, ar to saskaras visas Eiropas valstis. Otra valstu kopēja tendence ir pedagogu vecuma struktūra, pieredzējušie pedagogi aiziet pensijā, jaunie nenāk vietā, jo ir maz to, kuri izvēlas šo profesiju. Pedagogam ir liela psiholoģiskā slodze, valstī nepārtraukti izglītības jomā notiek reformas, pedagogi izdeg, attālinātais mācību process vēl vairāk palielina spriedzi. Attālinātās mācības parādīja, cik svarīgs ir pedagogs. Pedagogiem ir nepieciešama atbalsta sistēma, pedagogu palīgi, jaunajiem pedagogiem ir jāpalīdz iejusties kolektīvos, tas ir, jānodrošina mentori, kolēģa atbalsta plecs. Liela loma ir arī vecāku un bērnu iesaistei. Ir svarīgi, lai ģimenē ar bērniem runātu, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Skolēnu un skolotāju saiknei jābūt vienotai, vienalga, kā mēs to uz papīra zīmētu.
Izglītībā ļoti strauji ienāk jaunās tehnoloģijas, kuras ir jāapgūst visiem pedagogiem. Pirms četriem gadiem vadīju projektu “Mācīties salīdzinot”, kurā piedalījās skolotāji no dažādiem novadiem. Neizpalika interesants atklājums, proti, ja pedagogi ir sabiedriski aktīvi pašvaldības un kopienas dzīvē, tad viņi ir aktīvi arī jaunu zināšanu apguvē. Ir jāpieņem reālā situācija, ka paaudzes mainās, arī prasības pret izglītību aug.
Džons Djūijs - filozofs, psihologs un izglītības teorētiķis jau 20.gadsimta pirmajā pusē teicis: “Ja mēs izmantojam tās pašas mācību metodes šodien, kādas izmantojām vakar, mēs laupām saviem bērniem rītdienu.”
Kas vēl būtu jāņem vērā?
-Konkurence starp skolām pastāv un pastāvēs. Tāpat konkurence ir starp pašvaldībām. Kad jautā, kas ir galvenais ietekmējošais faktors izglītības kvalitātē, es varētu nosaukt trīs.
Nosauciet!
-Tas ir līdzīgi, kā ar īpašuma vērtību: “Vieta, vieta, vieta.” Izglītībā – pedagogs, pedagogs, pedagogs. Ja skolā ir labs pedagogu sastāvs, ja direktors ir līderis, būs arī bērni, būs arī kvalitāte.
Kas ir visvājākais posms, piemēram, Ziemeļlatgalē?
-Bijušajā Balvu rajonā ir ļoti zinoši un spēcīgi pedagogi. Katrā skolā ir izcili pedagogi. Ko ar to gribu teikt? Visi pavelkas līdzi, ja ir labi un veiksmīgi piemēri. Atslēgas vārds visam ir vecāki, bērni un pedagogi.
Kur tos labā nozīmē ‘trakos’ dabūt?
-Kad akmeni iemet dīķī, viļņi veidojas uz visām pusēm. Jebkurā iestādē, uzņēmumā vai skolā ir jābūt stratēģiskiem mērķiem un uzdevumiem. Pedagogam jājūtas novērtētam. Bez trakajiem pasaulē nenotikta attīstība, viņi bija, ir un būs, arī Ziemeļlatgales pusē.
Kāda ir recepte, lai uzvarētu veselais saprāts?
-Vēlreiz atkārtošos,- pieņemt saprātīgus lēmumus. Latvijā ir ļoti daudz mazu novadu, kuri, pieļauju, par katru cenu centīsies saglabāt vidusskolas posmu. Jājautā, vai novada vadība domās par sevi, vai par bērniem? Ja domājat par bērniem, tad katrā novadā vai skolā jābūt atbildīgajam par karjeras izglītību. Ko tas nozīmē?
Piemēram?
-Tas nozīmē to, ka vienmēr ir un būs dažādi bērni, dažādas intereses un vēlmes mācīties. Lai mēs varētu palīdzēt bērnam neatkarīgi no sociālekonomiskās situācijas, karjeras speciālistam, klases audzinātājam vai jebkuram pedagogiem jāapjauš, un viņi arī zina, kuram skolēnam kas padodas. Lūk, vienam veicas darbs ar rokām, bet matemātika ne tik labi. Mums taču ir interešu izglītība, interešu pulciņi, kuriem ar skolu jādarbojas kopā kā vienam veselumam, kur arī var redzēt, kas skolēnam padodas. Kas pie mums nereti notiek? Par katru cenu cenšas noturēt skolā devītās klases beidzējus. Kas pēc tam notiek, kad skolēns pabeidz vidusskolu? Kas viņam ir? Amata nav. Kāda viņam ir nākotne, kādas iespējas darba tirgū? Nevajag baidīties no profesionālajām izglītības iestādēm.
Katrs ir savas vietas ķēniņš?
-Starp iestādēm jābūt sasaistei.
Izklausās pēc utopijas...
-Nav tā, nav. Ir atslēgas vārdi, ir atslēgas pozīcijas, turklāt atslēgas pozīcija katrā vietā ir vadītājs. Kādu tēvzemi dala divi vadītāji?

 

Vai nākamgad pēc reformas nesāksies raganu medības, kad katrs savu deķīti raus uz savu pusi?
-Nezinu, būs sliktāk vai labāk. Jau teicu, ka normatīvais regulējums nodrošina iespējas, pārējais ir jūsu pašu rokās. Liela loma mazās skolas pastāvēšanai ir kopienai. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā iesaistās gan iedzīvotāji, gan pašvaldības politiķi.
Ko darītu, ja Jūs ievēlētu par jaunizveidotā Balvu novada prezidenti?
-Hm... (smiekli), divas reizes vienā upē iekāpt nevar. Esmu projām jau 23 gadus, turklāt par Balvu novada prezidenti nekādi nevaru būt, jo es nebalotējos vēlēšanās. Nesāktu ne ar slotu, ne ar dakšām. Aicinātu visus kopā un kopā rakstītu novada izglītības stratēģiju, ņemot vērā katras skolas stiprās un vājās puses un kopējo ieguvumu, paturot prātā bērna vajadzības.
Pieļauju, ka uz papīra tas skaisti izskatītos...
-Nē, nē, skaisti un reāli ir dažādas lietas. Ieguvējam ir jābūt tieši skolēnam. Jāatceras, ka pašlaik gatavojam skolēnus darba vietām, kas vēl nepastāv, darbam ar tehnoloģijām, kas vēl nav izgudrotas, lai atrisinātu problēmas, par kuru rašanos mums vēl nav ne jausmas. Tas ir, vēlreiz atgriežos pie skolas vides, tehnoloģiskā un pedagoģiskā nodrošinājuma. Ļoti svarīga prasme ir skolēna spēja socializēties, sadarboties ar citiem. Skolēns iemācās sociālās prasmes caur paša pieredzi, un šī pieredze veido pamatus sarežģītākām sociāli emocionālām prasmēm un rakstura īpašībām. Ir vajadzīgs ikdienā skolā būt ar vienaudžiem, kur šīs prasmes izkopt.
Upītē vide ir līmenī, bet skolu likvidēja...
-Pag, pag... Vide ir viens no nosacījumiem. Taču jāraugās arī, cik ir bērnu. Upītes ļaudis tāpat ir malači! Upītē ir izveidots Nemateriālais kultūras mantojuma centrs “Upīte”, kura sastāvā ir Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs, kas tikko izgāja pirmreizējo akreditācijas procesu. Tas ir piemērs, kā kopiena strādā, lai saglabātu savu identitāti un vērtības.
Kāds secinājums?
-Paskatāmies kartē, piemēram, Žīguri un Viļaka. Attālums starp skolām - 11 kilometri. Ko izvēlēsies vecāki, kuru darbavieta ir Viļaka, ja viens bērns mācās vecākajā klasē Viļakā, bet otrs, piemēram, trešajā klasē Žīguros? Kāpēc brālis ar māsu nevar mācīties vienā skolā? Te nenotiks mākslīgs, bet dabisks process. Tomēr atgādinu - LPS panāca, ka nenosaka skolēnu skaitu pamatskolas klasē. Ja piedāvā atbilstošas kvalitātes izglītību manā mazajā skolā, tad kāpēc man kaut kur ir jāskrien?
Kā vēl var risināt mazo skolu problēmas?
-Ir dažādas pieredzes. Skolu var veidot kā lielas skolas filiāli. Skolā var atvērt pirmsskolas izglītības grupas, skolas veidot kā kopienas skolu.
Kādi ir plusi?
-Svētkos bērni brauc uz lielo skolu. Veido apvienotās sporta komandas, kopēja interešu izglītība. Skolēniem pāreja uz lielo skolu notiek dabiskāk, psiholoģiski vieglāk. Lielajā skolā, mācību stundas organizējot, pēc moduļu principa skolēni atsevišķus priekšmetus apgūst lielajā skolā. Grozījumi izglītības likumā, kas ir procesā, paredz arī iespēju starp skolām slēgt savstarpēju sadarbības līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.
Ko tas nozīmē?
-Piemēram, Balvu Valsts ģimnāzijā ir izcila matemātikas skolotāja, Viļakas Valsts ģimnāzijā - fizikas skolotājs, Rugāju vidusskolā - vēsturnieks, Rekavas vidusskolā ir profesionāla bioloģijas skolotāja, Baltinavas vidusskolā - izcila latviešu valodas skolotāja. Šie skolotāji, starp skolām noslēdzot sadarbības līgumus, attālināti varēs vadīt mācību stundas arī kaimiņu skolas bērniem. Arī situācijā, kad kādu laiku iztrūkst kāds pedagogs, šī metode lieti noderēs. Noderēs, kad vidusskolās būs jānodrošina padziļināta mācību priekšmetu apguve. Ir jānovērtē novada skolās esošos pedagogus un jāizmanto viņu izcilās zināšanas vienā vai otrā priekšmetā.
Vai skolēns, kurš šobrīd mācās 1.klasē Žīguros, var kļūt par prezidentu?
-Protams. Nosaukšu piemēru,- Nautrēnu vidusskolā mācījās 18 skolēni, tostarp no piecām lauku pamatskolām. Augstskolu pabeidza 14 klasesbiedri, tostarp arī es. Mēs gan nekļuvām par prezidentiem, taču esam kā pierādījums, ka arī lauku skolas nodrošina kvalitatīvu izglītību.
Ko novēlat Ziemeļlatgales ļaudīm?
-Jābūt sadarbībai (vecāki-bērni-pedagogi-kopiena), pozitīvai attieksmei pret dzīvi, nebaidīties kļūdīties un mācīties visa mūža garumā, lai sasniegtu savus mērķus dzīvē.
Vai mēs patiesi ejam pareizā virzienā?
-Jā. Prasības pret izglītojamajiem un arī izglītības sistēmām attīstās strauji. Agrāk izglītība bija par kaut kā mācīšanu. Tagad tā ir par uzticama kompasa izveidi un navigācijas prasmju apgūšanu, lai atrastu savu ceļu arvien nenoteiktajā, nepastāvīgajā un neskaidrajā pasaulē, un kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai visiem bērniem neatkarīgi no tā, kādā ģimenē viņš piedzimst, kurā Latvijas vietā dzīvo. Visiem!

Esmu ‘PAR’ lauku skolām

 

Inta Kaļva, Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja:
-Par skolām pēc administratīvi teritoriālās reformas Ziemeļlatgalē. Ja jautā man kā IKSP vadītājai, esmu ‘PAR’ lauku skolām, to saglabāšanu, īpaši sākumskolas, pamatskolas posmā. Drīz, cik man zināms, notiks visu četru Ziemeļlatgales novadu plānošanas sanāksmes, kurās tiks veidots redzējums visās jomās, arī izglītībā. Katrai skolai ir liela nozīme vietējā lauku teritorijā, tikai vēl vairāk šajā redzējumā nepieciešams uzspodrināt katras skolas īpašo piedāvājumu. Bet to, kāda būs izglītības sistēma pēc ATR, jau lems jaunā dome un deputāti.
Ar ko jārēķinās lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem, domājot par savu bērnu nākotni? Ja skatās uz to, kā valstī tiek kārtots skolu tīkla jautājums, tad laukos pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai jābūt PII, sākumskolai un pamatskolai, bet vidusskolām tiek ieliktas stingras prasības gan no skolēnu skaita viedokļa, gan kvalitātes ziņā, svarīga arī vidusskolu specializācija. Nākotnē katrai vidusskolai jāpaceļ STEM joma, tātad liels uzsvars ķīmijas, fizikas, matemātikas un IT mācību priekšmetiem. Vēl stingrāki noteikumi uz kvalitāti ir valsts ģimnāzijām, tāpēc vidējā izglītība būs ielikta rāmī, ko vairākas skolas vienkārši nevarēs izpildīt, tāpēc valsts politika ir vērsta uz vidusskolas līmeņa optimizāciju. Tas nozīmē, ka vidusskola būs tālāk no mājām. Pašvaldībām jādomā, kā skolēni tur nokļūs, kur dzīvos, kāds būs šo skolu materiāltehniskais nodrošinājums, pedagogu algas utt.
Par skolēnu zināšanu līmeni lauku skolās. Dati, kurus lietoja OECD eksperti attiecībā uz Latviju, mums ir zināmi jau vairākus gadus. Atšķirības pastāv visos izglītības līmeņos, sākot no sākumskolas, līdz pat vidējai izglītībai. Jā, protams, ir strukturāla nevienlīdzība starp skolām, un tas ir atkarīgs no mācību iestādes atrašanās vietas. Negribētos piekrist, ka lauku skolās ir zems izglītības zināšanu līmenis, jo rezultātus var ietekmēt arī atšķirīgā vide, tas, ka lauku skolām ir grūtāk atrast pedagogus un arī klašu lielumam ir nozīme. Ja skolēnu skaits ir mazāks, tad audzēkņiem ir grūtāk iemācīties strādāt patstāvīgi, mazāka konkurence savā starpā. Analizējot Balvu novada 12.klases eksāmenu rezultātus divu pēdējo mācību gadu griezumā, redzam, ka, piemēram, matemātikā un angļu valodā, salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju, Tilžas vidusskolā ir augstāks rādītājs. Jā, protams, katru gadu lauku skolu sasniegumi mainās. Manuprāt, pareizi būtu salīdzināt lauku skolas ar lauku skolām, nevis ar lielpilsētu elitārām lielām skolām, jo nekad nevar visi mācīties pilsētās.
Izglītībā notiek lielas pārmaiņas: ienāk jauns saturs, jauns jēdziens ‘attālinātās mācības’, neatņemama dzīves sastāvdaļa jau no bērnudārza ir IT. Visam tam ir vajadzīgas vispirms jau pedagoga zināšanas, kas prasa daudz vairāk laika ieguldīt mācību stundu sagatavošanā, atgriezeniskās saites iegūšanā, vērtēšanā. Mēs ejam pretī 21.gs. izaicinājumiem izglītībā - pacietīgi, soli pa solim, rūpīgi vērtējot katru izglītības iestādi, tās vajadzības un nozīmi nākotnē, īpaši lauku teritorijās.

Jāvērtē pašvaldību iespējas

 

Pašvaldībām, izvērtējot piemērotākos risinājumus izglītības iestāžu tīkla pilnveidei, būtu jāievēro šādi principi:
* vidusskolas pamatā tiek koncentrētas novadu centros vai administratīvajās teritorijās ar pietiekamu, noteiktajiem kritērijiem atbilstošu skolēnu skaitu vidējās izglītības pakāpē, sekmējot jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu, daudzveidīgu un kvalitatīvu izglītības programmu piedāvājumu;
* pamatskolas ar optimālu skolēnu skaitu kvalitatīva mācību procesa īstenošanai; skolai jābūt kompetenču pieejas ieviešanai atbilstošam materiāltehniskajam nodrošinājumam;
* sākumskolas - pēc iespējas tuvāk izglītojamā dzīvesvietai, ar bērnu skaitam atbilstošu pedagoģiskā personāla skaitu. Gadījumā, ja skolēnu skaits sākumskolā ir neliels, tās tiek veidotas kā filiāles citai izglītības iestādei un darbojas bez atsevišķas administrācijas.
Tādējādi izglītības iestāžu tīkla pilnveide primāri ir skatāma, vērtējot PAŠVALDĪBU IESPĒJAS savā teritorijā esošajās izglītības iestādēs nodrošināt skolēnu interesēm atbilstošu un kvalitatīvu izglītību, ar tam nepieciešamo atbilstošo mācību vidi un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī augsti kvalificētiem pedagogiem un atbalsta personālu.
Izglītības sistēmas mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Lai to nodrošinātu, izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir viens no priekšnosacījumiem, tā rezultātā piedāvājot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei un efektīvu skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Runājot par vidējo izglītību - kvalitatīvas izglītības priekšnoteikums vidējās izglītības posmā ir plašs padziļināto kursu piedāvājums, moderna un daudzveidīga mācību vide, kā arī metodiskais, finansiālais un organizatoriskais atbalsts pedagogiem.
Ministrija no 2019.gada rudens līdz 2020.gada martam tikās ar visu 119 Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, lai meklētu labākos risinājumus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla tālākai attīstībai, kā arī analizētu finanšu līdzekļu optimālu izlietojumu izglītības procesa nodrošināšanai. Skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, veidojot izglītības iestādes ar optimālu skolēnu skaitu, sniegtu iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, tādējādi arī lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu.
No 2020.gada 1.septembra vidējā izglītībā uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību gadā – 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā – 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā – 12.klasē), kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem. Lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālajam skolēnu skaitam vidējās izglītības pakāpē (10. – 12.klase) esošā finansējuma ietvaros jābūt 90 un vairāk skolēnu. Paredzēti arī izņēmuma gadījumi teritorijām ārpus administratīvā centra un teritorijām, kas atrodas 15 km no Eiropas Savienības ārējās robežas.
Līdz šī gada beigām arī plānots veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vienotas prasības uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmā valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs.
Plānots arī izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kas veiks plašāku analīzi par pašvaldību finansējumu izglītībai un kopējo līdzekļu izlietojumu katrā konkrētā izglītības iestādē, kā arī strādās pie pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveides. Plānots, ka pilnveidotais modelis stāsies spēkā 2022./2023.mācību gadā. /Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa/

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Viens pats mājās” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Vai pašvaldības piešķirtie līdzekļi jauno uzņēmēju atbalstam sevi vienmēr attaisno?

daudziem tas var būt atspēriens - 29.4%
šāds bizness nevar būt perspektīvs - 8.8%
viss atkarīgs no idejas - 14.7%
tā ir naudas izšķērdēšana - 35.3%
mani tas neinteresē - 11.8%

Balsis kopā: 34
Balsošana šajā aptaujā ir beigusies ir: Decembris 1, 2020