1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
23-08-2019
Vārdadienas šodien: Bērtulis, Boļeslavs

Nekur nav tik labi kā mājās

Vēsturiskas relikvijas, rūpīgi noglabāti cilvēku atmiņu stāsti un citas aizgājušo laiku liecības ir nozīmīgs kultūras mantojums, kas cauri gadu simtiem stāsta ne tikai par visas Latvijas, bet arī dzimtā novada un pilsētas vēsturi. Nenovērtējama loma Ziemeļlatgales vēstures saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm ir arī mūspuses muzejiem, kuru apmeklēšana un iepazīšanās ar to bagātīgo krājumu liek secināt: “Nekur nav tik labi kā mājās!”

 Augstā godā tur amatnieku tradīcijas

Baltinavas Novada muzejs ir viens no tiem vēsturisko liecību glabātājiem, kur regulāri rīko meistaru dienas “Satiec savu meistaru!” un augstā godā tur senču amatu prasmes un viņu mantotās zināšanas no paaudzes paaudzē.

Baltinavas Novada muzeju, kas ierīkots bijušā bērnudārza telpās, apmeklētājiem atvēra 1997.gada 28.maijā. Muzeja vadītāja ANTRA KEIŠA stāsta, ka sākotnēji muzeja lietās pieredzes nebija, tādēļ devās pieredzes braucienos uz citiem muzejiem. Tomēr laika gaitā muzeja krājums arvien pieauga. Lielā mērā par to jāpateicas Baltinavas novada iedzīvotājām Veltai Keišai un Domicellai Keišai, kas nu jau devušās mūžībā, kā arī Domicellas māsai Stefānijai Rancānei, kuras muzeja rīcībā nodevušas daudzus eksponātus - galvenokārt pašizgatavotus amatniecības rīkus. Tāpat muzeja krājumā ir dažādi iespieddarbi, dokumenti, fotogrāfijas, naudaszīmes, etnogrāfiskie priekšmeti, vietējo mākslinieku gleznas, kā arī skatāma ekspozīcija par Baltinavas pagasta vēsturi un ievērojamākajiem novadniekiem. Muzejā darbojas arī aušanas pulciņš. Tāpat muzejs regulāri piedalās pasākumā “Satiec savu meistaru!”, ko katru gadu rīko arī Baltinavas Novada muzejā. Tā būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, viņa zināšanām un prasmēm, kas mantotas no paaudzes paaudzē. “Baltinavas Novada muzejā katru gadu ir atšķirīgas šī pasākuma tēmas. Piemēram, kādā no gadiem pētījām Baltinavas novada priekšautus, lādes un cimdus. Savukārt citā gadā bija novada dvieļu izstāde, kurā interesenti varēja apskatīt vairāk nekā 90 dvieļus dažādām dzīves situācijām. Piemēram, savulaik bijuši pirts dvieļi, goda dvieļi, arī bēru dvieļi. Interesanti, ka neviens uz dvieļa izšūtais raksts neatkārtojās – katrs dvielis bija unikāls. Tāpat meistaru dienās “Satiec savu meistaru!” rīkotas dažādas meistardarbnīcas un citas aktivitātes,” stāsta muzeja vadītāja.

Uz šī gada 30.oktobri muzeja krājumā bija 2200 eksponātu

 

Galvenā vērtība – novada iedzīvotāji

Rugāju Novada muzejs ir neliels, bet tā loma vēsturisko liecību glabāšanā – liela, kura galvenais izpētes objekts un vērtība ir novada iedzīvotāji.

Rugāju Novada muzeja priekštecis bija neliela skolā iekārtota muzeja telpa vēl 50. – 60.gados. Tā pirmsākumos muzejā darbojās skolotāja Margarita Stradiņa, bet vēlāk vēstures lietas pārņēma skolotājs Leopolds Upītis. Muzeja krājums turpināja papildināties un tā vajadzībām piešķīra papildus telpu. Savukārt Rugāju Novada muzeju kā atsevišķu institūciju dibināja 1999.gada jūnijā, kas joprojām atrodas Rugāju novada vidusskolas ēkā.
Muzeja vadītāja VELGA VĪCUPA, kura muzeju vada kopš 2010.gada un pēc izglītības ir vēsturniece, stāsta, ka muzejā darbojas ar lielu gandarījumu - tā ir viņas sirdslieta un vaļasprieks. Savukārt muzeja galvenais izpētes objekts ir Rugāju novada – Rugāju un Lazdukalna pagastu, kā arī paša Rugāju ciema – iedzīvotāji. “Tie ir cilvēki, kuri snieguši ieguldījumu un bijuši atpazīstami ne tikai novada, bet arī visas Latvijas mērogā. Kas attiecas uz muzeja eksponātiem, tie pārsvarā ir, sākot no 20.gadsimta sākuma. Pamatā muzejā ir divas ekspozīcijas. Viena no tām - pastāvīgā ekspozīcija, kurā apskatāmas senlietas. Savukārt otrā ir tā dēvētā mainīgā ekspozīcija ar dažādām izstādēm, tajā skaitā ceļojošajām izstādēm, fotogrāfijām, gleznām un rokdarbiem,” stāsta V.Vīcupa.
Muzeja vadītāja piebilst, ka muzejs nepieciešamības gadījumā pilda arī gida lomu. “Ir divi tūrisma maršruti – vēsturiskais un modernais. Vēsturiskais maršruts ir pa Rugāju centrālo - Kurmenes ielu, kad interesentiem stāstu par katras mājas vēsturi. Piemēram, savulaik katrā mājā bija pa kādam ebreju veikaliņam. Savukārt modernais maršruts sākas ar freskas izrādīšanu – zīmējumiem uz Rugāju novada vidusskolas ārsienas, kuros atainota Rugāju 20. – 30.gadu vēsture. Zīmējumi tapuši, balstoties uz vēsturiskām fotogrāfijām. Savukārt idejas un izpildījuma autore ir Rugāju novadā dzimusī Anita Kļaviņa, kura augusi un dzīvo Francijā. Rezultātā freska ir viens no skatītākajiem tūrisma objektiem Rugājos,” stāsta V.Vīcupa.

Muzeja krājumā ir 90 senlietas (neskaitot fotogrāfijas un dokumentus)

 

Apmeklētājus uzrunā mūsdienīgā valodā

Balvu Novada muzeja apmeklēšana būs aizraujošs piedzīvojums ikvienam interesentam. Tas ir vienīgais muzejs Ziemeļlatgalē un viens no vairākiem visā Latvijā, kas var lepoties ar mūsdienīgu dizainu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.

Muzeja krājumu sāka veidot līdz ar tā dibināšanu 1989.gada 1.janvārī. Sākumā vāca un apkopoja visu iespējamo, lai priekšmeti saglabātos un neietu zudumā. 2000.gadā izstrādāti galvenie krājuma komplektēšanas virzieni. Savukārt 2014.gada 30.septembrī muzejā atklāja jaunu pastāvīgu ekspozīciju, kas veltīta Ziemeļlatgales nemateriālajam kultūras mantojumam. Kopumā piecās muzeja ekspozīciju zālēs mūsdienīgā valodā un izteiksmes veidos atspoguļotas dažādas tēmas, tostarp tradicionālā mūzika, folklora, paražas, psalmi, maija dziedājumi, cilvēku prasmes un citas vietējās vērtības. Izveidots arī mūsdienīgs muzejs, kurā izmantoti dažādi multimediji un inovatīvas tehnoloģijas, bet muzeja interjera elementi (autentiski priekšmeti, eksponāti) ekspozīcijā kombinēti ar moderniem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģijām - video projekcijām, novatorisku grafisko dizainu un skārienjūtīgo ekrānu programmās aplūkojams plašs informatīvais materiāls. Jaunā ekspozīcija ļauj uzrunāt dažādu paaudžu cilvēkus vienlaikus, atraktīvā veidā iepazīstinot un nododot kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.
Savukārt viena no kolekcijām, kas tiek turēta īpašā godā, izpelnījusies apmeklētāju un sevišķi Latvijas muzeju darbinieku atzinību, ir ģenerāļa Valda Matīsa (1944 - 2010) piemiņas istaba un muzeja krājumā esošās Matīsu dzimtas lietas. Rugājos dzimušais V.Matīss bija pirmais Latvijas militārais atašejs pasaules lielvalstīs ASV, Krievijā un Kanādā, kā arī Viestura ordeņa Lielvirsnieks un apbalvots ar Triju Zvaigzņu ordeņa Goda zīmi un vairākiem citiem apbalvojumiem. Balvu Novada muzeja vadītāja IVETA SUPE stāsta, ka tā ir muzeja lielākā kolekcija ar vairāk nekā 300 priekšmetiem, kurus – fotogrāfijas, dokumentus, vēstules, apbalvojumus, ģenerāļa parādes un ikdienas formas tērpus un citas personīgas lietas - muzejam dāvinājusi V.Matīsa dzīvesbiedre Īrisa Elvīra. “No Matīsu dzimtas nākuši arī daudzi ievērojami cilvēki, kas nesuši Ziemeļlatgales un Latvijas vārdu pasaulē. Piemēram, operdziedātājs Tālis Matīss un kordiriģente Alīna Matīsa. Savukārt 1916.gadā Rugājos dzimušais Rūdolfs Matīss nodarbojies ar vitrāžas mākslu, iegūstot lielu meistarību un atzinību. 2016.gadā Balvos ciemojās viņa meita Vita Matīsa un muzejam uzdāvināja tēva veidotu vitrāžu, kas atceļoja no Sietlas,” stāsta I.Supe.

Uz šī gada 1.novembri muzeja krājumā bija 24833 vienības

 

Iespēja vēsturi iepazīt no cita skatupunkta

Viļakas Novada muzejs unikāls ne tikai ar to, ka teju ikviena tā krājumā esošā lieta ir dāvinājums, bet tas ir arī vienīgais muzejs mūspusē, kas realizē ar arheoloģiju saistītu muzejpedagoģisko programmu.

Viļakas Novada muzejs un tā vēsture sāka veidoties 20.gadsimta 60.gados, kas sākotnēji atradās toreizējās Viļakas vidusskolas telpās. Laika gaitā muzeja krājums kļuva arvien lielāks. To krietni veicināja vidusskolas skolēni, kuri muzejam dāvāja dažādus priekšmetus, kas raksturo Viļakas un tās apkārtnes vēsturi. Savukārt, kad telpas pieaugošajam muzeja krājumam kļuva par šauru, 2004.gadā muzejs pārcēlās uz 1913.gadā celto kādreizējo katoļu draudzes māju Viļakā, kas tautā dēvēta arī par Gaismas zāli.
Viļakas Novada muzeja direktore RITA GRUŠEVA stāsta, ka teju ikviena lieta, kas atrodas muzeja krājumā, ir dāvināta. Tas Viļakas Novada muzeju atšķir ne tikai no pārējiem muzejiem Ziemeļlatgalē, bet arī visā Latvijā. “Aktīvi veidojam sadarbību ar cilvēkiem - rīkojam dažādus pasākumus, izstādes, muzejpedagoģiskās programmas. Rezultātā iedzīvotāji, arī cilvēki, kuri ikdienā par muzeju īpaši neinteresējas, zina, kādas lietas muzejs vēlētos iegūt savā īpašumā, un tās muzejam labprāt arī dāvā. Katram priekšmetam ir savs stāsts un vērtība. Pirms pāris gadiem izveidojām arī muzejpedagoģisko programmu “Arheoloģija kā vēstures zinātne”, kas ir vienīgā šāda programma Ziemeļlatgalē. Tajā sadarbojamies ar bērniem un mācām, ka vēsturi var iepazīt ne tikai ikvienam viegli pieejamās vietās apkārtnē, bet tā atrodas arī zem zemes. Piemēram, kastēs paslēpjam dažādus priekšmetus, bērni tos meklē, un pēc tam kopīgi cenšamies saprast, kas ir atrastā lieta un kam tā paredzēta. Tāpat ar skolēniem dodamies uz dažādām kultūrvēsturiskām vietām, stāstām par to nozīmi, kā arī bērnus no ‘A’ līdz ‘Z’ iepazīstinām ar to, kāds ir dažādu priekšmetu ceļš līdz muzeja ekspozīcijām – ļaujam jauniešiem muzeja priekšmetus apstrādāt un sagatavot novietošanai ekspozīcijā, kā arī izveidot pašiem savu izstādi. Tas bērniem ļauj praktiski darboties un uz vēsturi paskatīties no cita skatupunkta,” gandarīta par sadarbību ar bērniem un pārējiem novada iedzīvotājiem ir muzeja direktore.

Uz šī gada 30.oktobri muzeja krājumā bija 3071 vienība

 

Baltinavā
Čošnī deči

Baltinavas Novada muzeja vadītāja Antra Keiša stāsta, ka Baltinavas novadam raksturīgas melnas krāsas segas jeb tā dēvētie čošnī deči. Daļa šādu segu, kas apskatāmas muzejā, ne tikai ceļojušas uz vairākām izstādēm, bet iekļautas arī grāmatā “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei”, kur apkopotas fotogrāfijas un apraksti par vairāk nekā 600 mūsdienās austām segām, kuru saknes meklējamas tautas amatniecības tradīcijās. Kopumā muzeja rīcībā ir sešas šādas segas. Katrai no tām ir arī savs stāsts. Piemēram, savulaik kāda sieviete kājām mēroja 35 kilometrus garu ceļu no Krišjāņiem uz tagadējā Baltinavas novada ciemu Pliešovu. Tas tādēļ, lai nozīmētu segas rakstu un pēc tam izaustu šādu melnas krāsas segu un tajā izšūtu nozīmēto rakstu. “Neesmu redzējusi nevienu šādu segu, kas viena otrai līdzinātos,” piebilst A.Keiša.

 

Rugājos
Ceļojošā balva “Sudraba kauss”
Iekšlietu ministrijas ceļojošu balvu “Sudraba kauss” 1923.gada 30.septembrī pasniedza 19.Jaunlatgales aizsargu pulka labākajam šāvējam – Rugāju pagasta Aizsargu nodaļas aizsargam Konstantīnam Meirānam. Tas ir viens no Rugāju Novada muzeja vērtīgākajiem eksponātiem, kuram ir ne tikai vēsturiska un arī materiāla vērtība, jo kauss veidots no sudraba dārgmetāla, turklāt tas glabā arī vēl neizpētītus vēsturiskus faktus. Piemēram, interesants fakts, ka tas bija ceļojošais kauss. Tomēr, kad to sacensībās izcīnīja K.Meirāns, turpmākajos gados tas vairs neaizceļoja pie citiem sacensību uzvarētājiem, bet palika K.Meirāna ģimenes īpašumā. Kādēļ tā? Vismaz pagaidām vēsture par to klusē. Lai vai kā, 1990.gada 19.oktobrī ceļojošo kausu muzejam uzdāvināja K.Meirāna dēls Māris Meirāns.

 

Balvos
Mamuta ilkņa fragments
Balvu Novada muzejā netrūkst unikālu eksponātu. Viens no tādiem ir mamuta ilkņa fragments, kuru 1970.gada 17.novembrī Balvu pagasta Kraukļu ciema Cūkusalās atrada šoferis Imants Priedeslaipa. Vīrietis neparasto priekšmetu pamanīja grantsbedrēs. Tajā pašā dienā I.Priedeslaipa atradumu nogādāja Balvu vidusskolas novadpētniekiem. Veicot ekspertīzi, apstiprinājās, ka tas ir mamuta ilknis. Arheoloģijas kolekcijā, kurā šobrīd kopumā ir 46 vienības, tas nonāca muzejā 90.gadu sākumā - no Friča Laša vadītā Balvu skolēnu nama novadpētniecības muzeja.
Par unikāliem muzeja eksponātiem noteikti var dēvēt arī Abrenes tautas tērpu, tradicionālās tautas mūzikas instrumentu kolekciju, daiļamata meistaru Jolantas un Valda Dundenieku keramikas kolekciju un gleznotāja Jāņa Ūdra 20 uz laiku nodotās un 6 muzeja īpašumā esošās gleznas un daudzus citus eksponātus. Piemēram, Abrenes tautas tērpa komplekta atdarinājums tapis 2011. – 2013.gadā pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā esošo 19.gadsimta oriģinālu parauga. Tradicionālās tautas mūzikas instrumentu kolekcijas ekspozīcijā apkopoti mūzikas instrumenti, no kuriem unikālākais ir vietējā meistara darināts kontrabass jeb basa balalaika. Savukārt J.Ūdri, kura pēdējie dzīves un darba gadi saistīti ar Balviem, kā gleznotāju valsts mērogā iepazina 1934.gadā pēc viņa uzvaras konkursā par gleznu Kārļa Ulmaņa vasaras mājas Baltās zāles sienai. Konkursā piedalījās vairāk nekā 50 gleznotāju, bet par vērtīgāko žūrija atzina J.Ūdra gleznu “Darba steigā”, kas apskatāma arī muzejā.

 

Viļakā
Bīskapa Duļbinska izsūtījuma lādīte
Viens no Viļakas Novada muzeja vērtīgākajiem eksponātiem ir bīskapa Kazimira Duļbinska, kurš dzimis 1906.gada 5.aprīlī Viļakas pagasta Viduču sādžā, izsūtījuma lādīte. 1948.gadā, izdarot kratīšanu Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, tika atrasti žurnāla “Gaisma” numuri, kas kļuva par iemeslu bīskapa izsūtīšanai uz Sibīriju – par pretpadomju literatūras izplatīšanu. Līdz mūsdienām gan nav saglabājusies informācija, kā smilšu krāsas lūgšanu lādīte nonāca bīskapa īpašumā. Iespējams, viņš to izsūtījumā darinājis pats. Jebkurā gadījumā tā izgatavota no finiera plāksnītēm un kalpoja kā slēptuve – tajā glabājās svētbilde, rožukronis un krusts, pie kā bija piestiprināta Jēzus statuja. Savukārt brūnās koka pērlītes, kas veidoja rožukroni, bija savienotas ar metāla cilpiņām.
Jāpiebilst, ka kopš agras bērnības topošais bīskaps pazina trūkumu, smagu darbu, kā arī ticību Dievam. 1946.gadā K.Duļbinski iecēla par inspektoru Rīgas garīgajā seminārā, bet 1947.gadā iesvētīja par bīskapu. 1954.gadā pēc amnestijas no soda izciešanas K.Duļbinskis atgriezās Latvijā, bet 1956.gadā, attiecinot uz viņu apsūdzību ‘nelikumīgi amnestēts’, bīskapu atkārtoti arestēja un deportēja no Latvijas. 20.gadsimta 60.gados bīskaps atgriezās Latvijā, bet 1993.gadā devās mūžībā. Apglabāts Viļakas Romas katoļu Baznīcas dārzā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Sestdiena

Redzu, ka kāds vēl grib pabeigt remontu vai būvi līdz rudens aukstumiem. Tad nu šodien ir īstā diena, lai mainītu logus un durvis, krāsotu, līmētu tapetes un veiktu dažādus apdares darbus. Ilgi neprāto, bet dari, un viss tev izdosies! Naudas taupīšanas nolūkos tapešu līmēšanai vari angažēt savus skolniekus, kuriem turpinās brīvdienas, vai sarunāt savu draugu (draudzeni), kurš (-a) ir atvaļinājumā. Tie, kuri dzīvo ideāli izremontētos apartamentos, var pastrādāt ar dokumentiem. Arī šādi darbi šodien ritēs raiti, bez aizķeršanās. Lai visiem viss izdodas!