“Šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili...”

17.februārī Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā aizvadīts pasākums “Latwit, wai nawa tev žāl..”, kas bija veltīts Broņislavas Martuževas tēva dziesmai, Bērzpilij un Latgalei.

Pasākums notika pēc dzejnieces uzticības personas, literatūrpētnieces Annas Eglienas iniciatīvas, kura pēc Svētās Mises - aizlūguma par Martuževu dzimtu vadīja šo pasākumu. Savā dienasgrāmatā Broņislava Martuževa 1961.gadā rakstīja: “Lai nu kā, bet šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili. Par spīti tam, ka viss taču tur ir tiešām kļuvis citādi. Iekšējā redze neatceras šodienu, bet to, kas bija.” Dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Domopoles (tagad Lazdukalna) pagasta Slavītu ciemā, Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē. Viņai izdoti deviņi dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi pēc vienošanās izdoti ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu, jo publicēt darbus ar savu vārdu viņai LPSR nebija iespējams. Martuževa dzejoļus rakstīja latviešu literārajā valodā. Klātesošie varēja redzēt un dzirdēt Broņislavas video, audio, dziesmas. Visu dalībnieku uzstāšanās bija atbalsts Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja” projektam “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”.
 Te melodiskāk tēvu mēle skan,
Te skaidrāka par ūdeņiem aust diena.
Te dvēs’le trīcēt mācījusies man
Kā vēja kokle - no ik pieskāriena.

Svētā Mise - aizlūgums par Martuževu dzimtu. Misi celebrēja priesteris Rihards Rasnacis, koncelebrēja priesteri Māris Laureckis, Māris Ozoliņš un Oļģerts Misjūns.

Lasījumi no dzejnieces dienasgrāmatas. Priesteris Māris Ozoliņš izpilda lasījumu no Broņislavas Martuževas dienasgrāmatas, ko dzejniece rakstīja jau kopš 1958.gada. Tas atklāj viņas ticību Latvijai, Dievam, kas ir nešķiramas lietas.

Ierodas no Dricāniem. Vadītājs Jānis Trūps kopā ar Dricānu garīgo dziesmu ansambli izjusti izpildīja Matvejāna dziesmas ar Martuževas vārdiem “Salīkam upusi mīram”, “Sveicynota, žielesteibas pylno”un “Noc, Svātais Gors”.

Martuževu dzimta saistīta ar Bērzpili. Pēc pasākuma kopā sanāca dzejnieces un viņas ģimenes tuvākie radi un draugi, lai atcerētos kopā pavadītos gadus un viņas mūža veikumu.

Vienas dziesmas stāsts gadsimta garumā. Anna Egliena nolasīja Martuževas dzejoli “Bēržu Dievmātei”. Viņa izstāstīja stāstu, kā dzimtās puses Bēržu baznīcā dzejniece atradusi ne tikai sirds mierinājumu, bet arī tikusi dziedināta.

Dzied ciemiņi no Lubānas. Ināras Mālnieces vadītais Lubānas katoļu baznīcas ansamblis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Lubānā dzejniece mācījusies skolā, arī pēdējos mūža gadus aizvadījusi Lubānas sociālās aprūpes centrā.

Pasniedz ziedus. Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdane un kultūras dzīves vadītāja Anna Kriviša pasākuma dalībniekiem pateicās ar ziediem un labiem vārdiem.

Solistu apvienība “Jubilāri”. Aldis Kise (no kreisās), Andris Baltacis, Andris Eriņš un Gints Ločmelis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem, kā arī viņas tēva dziedāto poļu dziesmu “Latwit, wai nawa tev žāl..”, ko dzejniece iemācījusi Andrim Baltacim ar domu, lai tā Latvijā skanētu atkal.

Dzied Staņislavs Jakovenko. Daugavpils Poļu kultūras centra ansambļa “Barwy Daugawy” vadītājs Broņislavas tēva dziesmu izpildīja poļu valodā, jo laika gaitā noskaidrots, ka tā ir 19.gadsimta  poļu dziesma, ļoti populāra,  tikai tur polis iet peļņā kalnos, tāpēc dziesma saucas “Kalniet, vai nava tev žēl...”. Latgaliski tā iztulkota 1910.gadā. Klātesošajiem bija iespēja šo dziesmu no youtube.com dzirdēt arī Pāvesta Jāņa Pāvila II izpildījumā.