Rudentiņš bagāts vīrs jeb kur atrast slotas?

Sestdienas rudens gadatirgus Viļakā, kā sprieda pircēji, bija mazāks nekā pērn. Vairāki sastaptie viļacēni, ticiet vai nē, meklēja, šķiet, visikdienišķāko preci – slotas. “Tās parasti bija nopērkamas tirgus galā, bet šogad nav,” viņi brīnījās. Neskatoties uz slotu neesamību, gadatirgū valdīja omulīga noskaņa. Kā nu ne, ja šajā dienā gan pārdevējus, gan pircējus lutināja rudens saulīte.

Pirmais pirkums. Jau ap pulksten 8 rītā Oļegs no Viļakas mājās stūma kravu ar kāpostiem. Viņš atklāja, ka iegādājies 28 kg šo dārzeņu, lai pēc nedēļas ģimenes lokā tos skābētu. “Mēs esam kāpostu mīļi,” paskaidroja Oļegs. Izpildījis galveno uzdevumu, vīrietis tirgū atgriezās, lai, kā pats smēja, nopirktu kādu sīkumu priekš sirds.    

“Tie ir mūsu ķiploki!” Pircēji, kuri tirgū vēlējās iegādāties Latvijā audzētus ķiplokus, aizdomīgi aplūkoja piedāvāto preci. Laimonis no Ludzas bija gatavs katru ķiploku atrādīt apgalvojot, ka “tie ir mūsu ķiploki”!

Pirmo reizi uz ielas. Silvija no Viļakas atklāja, ka pirmo reizi uz ielas tirgo zeķes. Jāsecina, ka cena bija ļoti demokrātiska – 3 eiro par zeķu pāri. Stundas laikā viņa bija noandelējusi četrus pašas adītos zeķu pārus.

Gardumi. Aija (foto) no Šķilbēniem pircējus priecēja gan ar pašceptu maizi, gan ar pīrādziņiem un pat “Vecrīgām”. Jāsecina, ka gardumi bija pieprasīti, ko apstiprināja arī tirgus apmeklētāji. Piemēram, viņi slavēja Birutas Narubinas gatavotās saldās ruletes, kā arī Valda no Rogovkas cepto maizi.

1.oktobra rīts Viļakā. Gadatirgi mūspusē vēl turpināsies. Tiesa, krasi atšķiras pircēju viedokļi par tajos nopērkamās preces daudzveidību - izskan gan pārmetumi, ka tie pārvēršas par lupatu tirgiem, gan neizpaliek uzslavas mājražotājiem, kuri priecē ar garšīgu produkciju.   

Aicina ciemos. Baltinaviete Anita Kaša (foto) pircējus mudināja iegādāties ne tikai dažādus sierus, bet arī pašgatavotu ingvera sīrupu. “Tā ir kārtīga vitamīnu deva, kas nepieciešama veselībai,” viņa informēja. Tāpat Anita pircējus aicināja 15.oktobrī doties uz gadatirgu Baltinavā. Jāpiebilst, ka agrāk tik ierastu preci pircējiem piedāvāja baltinaviete Alda, proti, žāvētus ābolus. “Mājās aug 60 ābeļu šķirnes,” atklāja Alda.

Pašu audzētais. Kārlis Mieriņš un Madara Sildaga pircējiem piedāvāja dažnedažādus dārzeņus. Viņi pastāstīja, ka saimniecībā audzē 40 šķirņu tomātus. Taujāti, kā sokas ar tirdzniecību, jaunieši atzina, ka vislabākais noiets esot Gulbenē.

Visiem pazīstams. Valēriju Romanovu mūspusē, kā arī ārpus novada robežām, pazīst kā čaklu dārzkopi. To gadatirgū atzina arī pircēji uzsverot, ka zemnieku saimniecībā “Ievulejas” audzētie bumbieri ir īpaši gardi. Savukārt pats Valērijs smēja, ka šogad “Vadugunī” vēl neesot bijis: “Vismaz vienreiz gadā vajag!”

Viss izaudzis. Mārīte no Žīguriem iegādājās pīto grozu apgalvojot, ka šogad nevar sūdzēties par ražu. Savukārt grozu pinējs Ādolfs no Medņevas zināja teikt, ka čaklākie grozu pircēji dzīvo Balvos.  

Izdaiļos mājas apkārtni. Benedikta Motresku bija pārsteigta, ka tirgū neviens neinteresējas par sivēniem. “Varētu piedāvāt, bet intereses nav. Toties slotas meklē,” viņa secināja. Jautāta, kur stādīs tirgū nopirktās tūjas, Benedikta atklāja, ka tās mājvietu radīs žogmalē pie mājas.