Rakstos

Ko jūs darāt, lai atvairītu stresu un depresiju?

Līga Kozlovska, daktere: -  Vislabākās zāles ir darīt dažādus  darbus un  to, kas pašam vislabāk  patīk. Aizej uz dārzu, padzīvo ar mazbērniem, raksti apsveikuma kartītes. Man vēl ir pacienti, tikšanās ar studentiem. Dzīve katram tikai viena. Tādēļ jāmēģina atrast ‘zelta vidusceļš’, lai nepazaudētu sevi, lai nebūtu tikai pelēkas dienas  un tu, cilvēks, neietu ar degunu pa zemi.
Mārīte Orniņa, biedrības vadītāja: - Problēmas jau parasti sākas galvā. Depresija man nedraud, jo cenšos būt optimiste, bet  vairāk vai mazāk stress jau katram tiek. Pēdējos gados esmu iemācījusies to attālināt. Vakaros izvēdinu galvu, domājot par kaut ko citu, parunājoties ar savējiem un tamlīdzīgi. Vislabākais veids ir doties kādā ceļojumā, redzēt citas vietas un cilvēkus, iepazīt kaut ko jaunu. 
Aldona Radziviloviča, lauksaimniece: -Esmu no paziņām dzirdējusi jautājumu: ak, šausmas, ko darīt, man ir depresija! Bet pati tā arī neizprotu, kas tas ir. Ja arī darbdienā gadās kāds stresiņš, es ātri jautājumu nokārtoju, un līdz nākamajai dienai jau  viss aizmirsies. Ikdienā man ir daudz, daudz darba, pēc tam eju uz dārzu, un tur  nav laika un vietas  ne stresam, ne depresijai.
Valentīna Gorbača, medmāsa:- No stresa neizbēgt. Pēc darba jūtos sagurusi, jo nākas pārdzīvot par smagiem onkoloģiska rakstura pacientiem. Man atslodzi dod dārza darbi un ezers. Vasarā daudz peldos. Domāju, katram cilvēkam jāatrod sev atbilstošākais relaksācijas veids, visiem viena recepte nederēs.
Andris Zelčs, ierēdnis :-Stress jau uzbrūk visiem. Nevajag sēdēt, rokas klēpī salikušam, un domāt, ka viss ir tikai slikti. Man palīdz aktīvs dzīvesveids, savienojot darbu ar atpūtu. Cilvēkam jābūt kustībā, tad stresam un depresijai nebūs vietas, kur pieķerties.