Rakstos

Pagarina pārejas periodu dzīvnieku novietnes nodrošināšanai ar kūtsmēslu krātuvi

Līdz šim bija noteikts, ka līdz 2014. gada 27. jūlijam lauksaimniekiem bija jānodrošina kūtsmēslu uzglabāšanu vides prasībām atbilstošās krātuvēs.
Tagad noteikumi paredz, ka dzīvnieku novietnē no 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 10 dzīvnieku vienībām krātuve jānodrošina līdz 2016.gada 31.decembrim, savukārt dzīvnieku novietnē no 10 – 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 5 – 10 dzīvnieku vienībām – līdz 2017.gada 31.decembrim. Šis izpildes termiņa pagarinājums netiek attiecināts uz tām dzīvnieku novietnēm, kurās tiek iegūti šķidrie vai pusšķidrie kūtsmēsli.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir liels skaits mazo saimniecību, kurās atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām un mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, ja dzīvnieku novietne atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, arī šīm saimniecībām tiek noteiktas prasības pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai. Uzglabājot pakaišu kūtsmēslus pie dzīvnieku novietnes, būs jāizveido pamatne, lai pasargātu no kūtsmēslos esošā šķidruma iesūkšanās gruntī un noteces, kā arī vircas uzglabāšanai nepieciešama speciāli ierīkota tvertne. Noteikumos paredzēts, ka dzīvnieku novietnē, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī un saimniecībā, kurā gaļas liellopi un savvaļas sugas dzīvnieki produkcijas ieguvei pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežotā vidē vai vietā, nav nepieciešama krātuve kūtsmēslu uzglabāšanai. Tāpat  noteikts, ka pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj dziļajā kūtī, nodrošinot sausnas saturu vismaz 45%, pieļaujams uzglabāt ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā 24 mēnešus. Novietojot pakaišu kūtsmēslus ārpus dzīvnieku novietnes (dziļās kūts), kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni veido no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Jaunajos noteikumos arī noteikta prasība, ka, būvējot lagūnas tipa krātuvi, jāierīko drenāža, lai varētu nodrošināt krātuves uzraudzību, veicot pazemes ūdeņu kvalitātes mērījums.