Svētki kļūst košāki un jautrāki

Grāmatu fragmenti. Klausītājus zālē uzrunāja izteiksmīgi nolasītie rakstnieku grāmatu fragmenti. Par puķēm, izjūtām, kādu atgadījumu… Grāmatas pārlapoja ģimnāzijas direktores vietniece Lelde Leja, skolotāja Aija Dvinska, arī Paula, Agnese, Zane (foto) un vēl citi audzēkņi. Meitenes teica, ka gatavošanās šim pasākumam viņām bijis patīkams un interesants darbiņš, jo viņas ir lielas lasītājas.

Guna un Jānis Rukšāni. Tie, kuri atnāca uz tikšanos ar pazīstamajiem dārzkopjiem Gunu un Jāni Rukšāniem, izjuta gadalaiku elpu un izdzīvoja dārza burvību. Ne velti Gunas Rukšānes jaunākais darbs tā arī saucas “Dārza  maģija”. Taču viņai, kura studējusi Latvijas Valsts universitātē juristos, bijusi režisore, pazīstama kultūras darbiniece Cēsīs, dārzs sākotnēji nepavisam nebija sirdslieta. Tikai 1995.gadā, kad Guna apprecējās ar izcilo selekcionāru Jāni Rukšānu, viņa ieraudzīja, ka dārzs vienmēr ir miera, harmonijas un prieka oāze pretstatā ikdienas kņadai. Par ziediem, to krāsām un šo dabas burvību Guna runāja ar neizstāstāmu mīļumu, jo viņas atziņa ir, ka dārzs  nekad nepieviļ, tas nepieprasa nedalītu uzmanību, tas pacietīgi gaida savu veidotāju, kopēju un apbrīnotāju.

Kas var būt skaistāks par ziediem! Guna Rukšāne atzina, ka viņai ne mazāk svarīgs par grāmatas saturu ir arī tās ārējais izskats, noformējums un bilde uz vāka. Pirms drukāšanas viņa redz skaidru vīziju, kādai jābūt  grāmatai. “Dārza maģija” ir liela, koša un viegli lasāma. Fotogrāfijas un teksts tur ir attiecībā puse uz pusi. Ir daiļdarba ievirzes teksts un netrūkst arī praktisku padomu. Gunai padomā  jau nākamais plāns, par ko viņa rakstīs. Tas būs saistībā ar Latvijas cilvēku daiļdārziem, un viņa cer ciemoties interesantās un ļoti skaistās sētās.

Ciemiņi ieradušies. Iepazīstinot ar rakstnieku grupu, direktore pirmo zāles priekšā izsauca Arno Jundzi (foto). Pirms tam visi bija noklausījušies jautro “Joka pēc alfabēts” dziesmiņu ģimnāzijas kora izpildījumā, kurā “Apaļš ābols bumbierim cep čības…”.

Dāvina atlaižu kuponus. Lai nemaldītos lielās Balvu Valsts ģimnāzijas labirintos un zinātu, kad un kurp doties, katram grāmatu autoram piestiprināja savu krustmāti – cilvēku, kurš kopā  ar rakstnieku pavadīja visu dienu. Zaiga Lāpāne (foto) bija kopā ar Āriju Iklāvu. Grāmatu draugiem bija iespēja saņemt atlaižu kuponus grāmatu iegādei “Zvaigzne ABC” grāmatnīcā.

Uzmanīgi klausās. Galvenie autoru sarunbiedri bija skolu jaunatne. Vienā no klasēm notika tikšanās ar Arno Jundzi. Viņa vārdu labi pazīst televīzijas skatītāji no raidījuma “Simts gramu kultūras”. Viņš ir žurnālists un literatūrzinātnieks. Savas jaunākās grāmatas “Putekļi smilšu pulkstenī” tapšanai Jundze veltījis 10 gadus. Pats saka, ka tie nav jautri stāstiņi. Tie ir pietiekami dziļi stāsti, kas uzrakstīti vieglā formā, lai būtu vieglāk lasīt. Uzrunādams ģimnāzijas audzēkņus, Arno Jundze aicināja nopietni apsvērt turpmākās izglītošanās nozīmi, meklējot atbildi uz jautājumu: vai Latvijas augstskolas patiešām ir labākās, kur studēt? Viņa ieteikums – pastudēt ārzemēs un gūt citāda veida pieredzi, kur arī nav jāmaksā vairāk kā Latvijas skolās. Viņaprāt, mēs šodien Latvijā dzīvojam “apjukušā sabiedrībā” bez skaidrības, kas notiks tālāk. Par sliktu, viņš uzsvēra, nāk arī tas, ka latvieši ir pārāk kautrīgi un bailīgi.

Idejas autore un uzturētāja. Grāmatu svētki nenotiktu bez  Balvu Centrālās bibliotēkas direktores Rutas Cibules gādības. Šoreiz viņas vēlējums bija,- lai izdodas sadzirdēt vienam otru, tiekoties lasītājiem ar grāmatu autoriem. Ruta izteica arī prieku, ka svētku galvenās organizatoriskās rūpes šoreiz uzņēmusies Balvu Valsts ģimnāzija.

Raksta memuārus. Ārija Iklāva Balvos pēdējoreiz bijusi pirms pieciem gadiem, tādēļ tagad ciemojās ar lielu prieku. Viņa atzin, ka paticis vērot pārvērtības pilsētvidē un ielās. Pēc izglītības būdama pedagoģe, viņa uzmanīgi apskatījusi arī ģimnāziju secinādama, ka skolā strādā talantīgi skolotāji. Iklāvas kundzes stāstījums pamatīgi  izsmīdināja skolas audzēkņus. Viņa atcerējās daudz smieklīgu piedzīvojumu no sava garā darba mūža dzimtsarakstu birojā. Ā.Iklāva atklāja, cik jocīgos un nepārdomātos vārdos vecāki dažkārt nosauc bērnus, kā arī pastāstīja par gadījumiem, kad laulību reģistrācijas laikā sieva pateica vārdu ‘nē’. Viņas aktīvie darba gadi beigušies tikai pirms trim gadiem - 79 gadu vecumā. Lasītāji var iepazīties ar viņas atmiņu grāmatu “Ir visādi gājis”.