1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
10-07-2020
Vārdadienas šodien: Leonora, Svens

Rakstos

20 ražīgi gadi meža apsaimniekošanā

Jau 20 gadus AS “Latvijas valsts meži” apsaimnieko valstij piederošo mežu 1,63 miljonu hektāru platībā, no tiem 207 tūkstoši hektāru ir Ziemeļlatgales reģionā. Šī gadsimta piektdaļa mežsaimniekiem bijusi nepārtrauktas augšanas un attīstības laiks.

Starptautisko meža sertifikācijas PEFC un FSC auditoru komandas, katru gadu veicot auditus, apliecina, ka valsts meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, t.i., ekonomiski efektīgi, sociāli atbildīgi un videi draudzīgi. Šo divdesmit gadu ražīgas darbības rezultātā valsts budžets tika papildināts ar vairāk nekā vienu miljardu eiro pienesumu, veicinot lielai daļai Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanos.

Kādi ir pagājušā gada rezultāti?
Koku raža atjaunošanas cirtēs ievākta 526 tūkstošu kubikmetru apjomā, krājas kopšanas cirtēs – 83 un bojātu koku cirtēs - 59 tūkstošu kubikmetru apjomā.
Iepriekšējo gadu izcirtumi atjaunoti 839 ha platībā ar priedi, egli, bērzu un nedaudz melnalksni – katra nocirstā koka vietā iestādot divus. Kopumā Ziemeļlatgales reģionā iestādīti 2,1 miljons meža stādu. Lai jaunos kociņus nenomāktu zālaugi, avenāji un krūmāji, 3280 hektāru atjaunoto platību veikta stādījumu kopšana. Ražīgu mežaudžu veidošanai tika retinātas jaunaudzes 3424 hektāru platībā.
Ne mazāk svarīgs uzdevums bija aizsargāt jauno mežu no briežveidīgo dzimtas dzīvnieku postījumiem – galotņu un sānu dzinumu nokošanas, stumbra mizas bojājumiem. Mežkopji novēroja, ka no stādītajām koku sugām postītājiem vislabāk garšo priede. 1386 ha jaunaudžu tika apstrādātas ar videi nekaitīgiem repelentiem Cervacol Extra, Platskyd un Trico, savukārt lielāku priežu stumbri tika aizsargāti ar spirālēm 20 ha platībā. Piesaistot putnus kaitēkļu masveida savairošanās ierobežošanai mežā, izvietoti 350 jauni putnu būrīši un iztīrīti 700 iepriekšējos gados izliktie.
Lai mežs kļūtu pieejamāks mežkopjiem un mežstrādniekiem, līdz ar to arī vietējiem iedzīvotājiem, sēņotājiem un ogotājiem, meža ceļu tīkls tika pagarināts par 20,8 km. Veicot meža meliorācijas sistēmu uzturēšanu, pārtīrot grāvjus vairāk nekā 235 km garumā, liekais ūdens no meža aizvadīts un kokiem būtiski uzlaboti augšanas apstākļi.
Lielākais pagājušā gada izaicinājums bija cīņa ar 2017.gada plūdu un tiem sekojošām egļu astoņzobu mizgraužu postījumu sekām. Augtspēju zaudējušie koki tika nocirsti sanitārajā kailcirtē 262 ha un sanitārajā izlases cirtē - 1100 ha platībā. Mežā izvietotajos feromonu slazdos tika noķerti ap 2,2 miljoni astoņzobu mizgraužu vaboļu, kuras bija lielākās postījumu vaininieces. Iestājoties siltiem laika apstākļiem, mežkopju cīņa ar kaitēkļu ierobežošanu turpināsies.
Pērn mežkopju darba instrumentu klāstu papildināja droni – radio vadāmi lidaparāti –, kuri, lidojot un apsekojot mežaudzes no gaisa, palīdz mežkopjiem pieņemt lēmumus. Piemēram, no augšas var izpētīt meliorācijas grāvju stāvokli, redzēt bebru aizsprostus un citus ūdens noteces traucēkļus, kurus specialistam būtu grūti apsekot, pārvietojoties ar kājām.
Vēl viens jaunums, kas pagājušajā gadā tika izmēģināts un šogad tiks realizēts jau plašāk, ir mehanizēta meža stādīšana. To veic ar ekskavatoru, kas aprīkots ar speciālu meža stādīšanas iekārtu kausa vietā, un šogad tādā veidā stādīsim mežu 125 hektāros.
Visu apkopojot un atskatoties uz ieguldīto darbu, ir pamatota cerība, ka nākamajām paaudzēm nodosim ražīgākas un kvalitatīvākas mežaudzes. Turklāt vairāk nekā piektdaļu mežu platību atstājot dabas aizsardzībai, saglabāsim arī bioloģisko daudzveidību, un mežs arī turpmāk būs izcila vieta, kur cilvēkam atpūsties no dzīves steigas un atgūt spēkus.
Turpinām veidot sakoptu, neatkarīgu un pārtikušu Latviju!

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā mazināt iedzīvotāju nabadzību un sociālo nevienlīdzību?