Rakstos
Jauni vidējā ātruma kontroles posmi
26.martā uzsāka kontrolēt vidējo braukšanas ātrumu uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža jeb Rēzeknes šosejas no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61,4.–69.km), kā arī no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,3.–108,1.km).
Aicina izteikt viedokli
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina sabiedrību izteikt viedokli par jauno likumprojektu “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums”, ar kuru paredzēts aizstāt pašreiz spēkā esošo interešu konflikta novēršanas regulējumu un padarīt to skaidrāku, vienkāršāk piemērojamu praksē un atbilstošu mūsdienu labas pārvaldības principiem. KNAB iniciētais likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp pastiprināt uzraudzību pār riskiem atbilstošas iekšējās kontroles vides izveidošanu valsts pārvaldes institūcijās, palielināt institūciju vadītāju atbildību, kā arī attiecināt prasības uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Esošais interešu konflikta novēršanas regulējums ir spēkā jau vairāk nekā 23 gadus, un tajā veikti vairāk nekā 37 grozījumi, lai pielāgotu regulējumu gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Komisijas un citu starptautisko saistību prasībām, gan praksē radušos konkrētu gadījumu risinājumiem. Līdz ar to regulējums kļuvis sarežģīts, fragmentēts un galvenokārt balstīts uz aizliegumiem, nevis uz vienotu un konsekventu risku pārvaldības pieeju.
Jaunā likumprojekta pamatā ir pāreja uz riskos balstītu un preventīvu godprātības un interešu konflikta pārvaldības modeli. Likumprojekts precizē un pastiprina pienākumus publiskas personas institūciju vadītājiem. Viņu pienākumos tostarp ietilps uzturēt iekšējās kontroles sistēmu interešu konflikta un korupcijas risku novēršanai, savlaicīgi identificēt un pārvaldīt riskus, īpašu uzmanību pievēršot arī šķietamo interešu konfliktu izvērtēšanai. Tāpat tiem būs jānodrošina, ka godprātības un interešu konflikta riski tiek vērtēti pēc būtības, nevis tikai formālu aizliegumu kontekstā. Likumprojektā precizēti ierobežojumi attiecībā uz dāvanu pieņemšanu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas, kuru pasniegšana saistīta ar amata pienākumu pildīšanu un kuras var vai varētu ietekmēt nodarbinātā objektivitāti, neitralitāti vai publiskās pārvaldes reputāciju. Tāpat likumprojektā noteikti skaidri amatu savienošanas ierobežojumi, paredzot, ka valsts pārvaldē nodarbinātie nedrīkst veikt blakus darbu pie cita darba devēja vai nodarboties ar saimniecisko darbību sava pamatdarba laikā, un tas nedrīkst notikt, pastāvot interešu konfliktu riskam.
Salīdzinot ar esošo regulējumu, jaunajā likumprojektā vairs netiek lietots jēdziens “valsts amatpersona”. Tā vietā noteiktas pamatprasības visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kā arī stingri ierobežojumi un aizliegumi augstākajām valsts amatpersonām – publiskas personas institūciju vadītājiem, Saeimā un Ministru kabinetā, kā arī pašvaldību domēs ieceltām un ievēlētām personām. Par šo prasību neievērošanu saglabājas administratīvā atbildība. Savukārt attiecībā uz pārējiem institūcijās nodarbinātajiem ierobežojumi un aizliegumi tiks noteikti katras institūcijas iekšējās kontroles sistēmas ietvaros, paredzot par to neievērošanu disciplināratbildību. Institūciju vadītājiem katrā gadījumā būs jāizvērtē pēc būtības nodarbināto personu amatu šķietamos, potenciālos un faktiskos interešu konflikta un korupcijas riskus.
Vienlaikus tas ieviesīs uz riskiem balstītu pieeju interešu konflikta identificēšanai un pārvaldībai. Tas nozīmē pāreju no formālas aizliegumu sistēmas uz katras situācijas izvērtēšanu pēc būtības, identificējot, vai konkrētajā gadījumā pastāv reāls vai šķietams interešu konflikta risks un kādi pasākumi nepieciešami tā novēršanai vai mazināšanai. Šāda pieeja ļauj ņemt vērā konkrētās situācijas apstākļus un amata riskus, vienlaikus veicinot caurskatāmāku un godprātīgāku valsts pārvaldi.
Likumprojekts tapis, ņemot vērā praksē konstatētas problēmas, tostarp esošā regulējuma sarežģītību un fragmentētību. Tā izstrādē ņemti vērā OECD ieteikumi, kas izriet no šīs starptautiskās organizācijas izvērtējuma par esošo regulējumu. Viens no jaunā regulējuma izstrādes galvenajiem iemesliem bija stiprināt publiskas personas institūciju uzraudzību un proaktīvi novērst riskus, nevis tikai piemērot sodus pēc pārkāpuma izdarīšanas. Ar pilnu likumprojektu var iepazīties un sniegt viedokli līdz šī gada 29. martam Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP).
Maldina iedzīvotājus
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem attiecībā uz piedāvājumiem mainīt vai verificēt ūdens patēriņa skaitītājus dzīvokļos – PTAC ir saņēmis vairākas sūdzības par iespējamu maldinošu komercpraksi. PTAC rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmumu pārstāvji telefoniski sazinās ar dzīvokļu īpašniekiem, kuriem iepriekš veikta ūdens skaitītāju nomaiņa, un informē, ka skaitītājiem esot beidzies verifikācijas termiņš un tie ir jāpārbauda vai jāmaina. Sarunās patērētājiem nereti tiek norādīts, ka šādas prasības par verifikāciju vai nomaiņu joprojām ir spēkā. PTAC uzsver, ka šāda informācija ir maldinoša.
Jauni ātruma kontroles posmi
12.martā vēl sešos valsts autoceļu posmos, tostarp no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8–125,7 km), sākta vidējo braukšanas ātrumu kontrole. Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Izmaiņas laulību šķiršanas procesā
Pats par sevi laulības šķiršanas process pie notāra nav nekas jauns. Jau kopš 2011.gada notāri var atzīt par šķirtām tādas laulības, kurās starp laulātajiem nav strīda. Vienīgais noteikums, ko likumdevējs bija izvirzījis, – lai tajos gadījumos, kad laulātajiem ir nepilngadīgi bērni vai manta, vienlaikus ar laulības šķiršanu tiktu rakstveidā noslēgta arī vienošanās par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, kā arī kopīgās mantas sadali. Līdz 2011.gadam laulību varēja šķirt tikai tiesā, kas nevajadzīgi noslogoja tiesas ar procesiem, kuros pēc būtības nekāda strīda nav, turklāt doma par došanos uz tiesas māju nemaz nemotivēja tos pārus, kas faktiski dzīvoja šķirti, nostiprināt kopdzīves beigas arī juridiski.
Laulības šķiršana pie notāra ievērojami atslogoja tiesas. Šķiršanās process pie notāra ir ātrāks, laulātajiem emocionāli vieglāks un lētāks. Pa šiem gadiem pie notāriem uzsāktas vairāk nekā 71 500 laulību šķiršanas lietas.
Laikam ritot un izvērtējot pozitīvo ietekmi, ko deva iespēja šķirt laulību pie notāra, kļuva skaidrs, ka arī šo kārtību iespējams pilnveidot. Arvien biežāk tiesām nācās skatīt lietas, kurās pat pēc vairākiem gadiem kopš laulības šķiršanas nepilngadīgā bērna vecāki strīdējās gan par uzturlīdzekļiem nepilngadīgā bērna uzturam, gan par aizgādības un saskarsmes jautājumiem. Galvenais iemesls – pie laulības šķiršanas vecāki bija noslēguši pašu sagatavotu, visbiežāk interneta dzīlēs atrastu vienošanās paraugu, kuras saturs izrādījās nepiemērots konkrēto vecāku un bērna interesēm un ikdienai pēc laulības šķiršanas.
Tādēļ pagājušajā gadā Saeima, Tieslietu ministrijas ierosināta, apstiprināja izmaiņas Notariāta likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no 2026.gada 1.marta vienošanās pirms laulības šķiršanas par nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem obligāti slēdzamas notariālā formā. Jaunās prasības skar ne tikai vienošanās formu, bet arī saturu – turpmāk laulātajiem pirms laulības šķiršanas būs jāvienojas par noteiktu kārtību, kādā bērns satiksies un pavadīs laiku kopā ar to vecāku, ar kuru ikdienā kopā nedzīvo.
Izmaiņas skars arī vienošanās izpildes jautājumus. Jau kopš 2013.gada ir dažādas saistības, kuras pēc notāra slēgtiem līgumiem iespējams nodot piespiedu izpildei tiesu izpildītājam bez tiesas procesa. Laulību šķiršanas lietās līdz šim piespiedu izpildei tiesu izpildītājam varēja nodot piedziņai tikai nesamaksātos uzturlīdzekļus, turklāt arī tikai tad, ja vienošanos laulātie bija izvēlējušies slēgt notariālā formā. No 1.marta piespiedu izpildei tiesu izpildītājam vienošanās nepildīšanas gadījumā varēs nodot arī jautājumus par nepilngadīgo bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām.
Jānorāda, ka pati par sevi šāda piespiedu izpilde nav nekas jauns. Arī līdz likuma izmaiņām tiesu izpildītāju darbībās ietilpa saskarsmes tiesību un aizgādības tiesību jautājumu piespiedu izpildes nodrošināšana, tikai ar vienu atšķirību – nevis pēc pašu vecāku slēgtiem līgumiem, bet gan pēc tiesu nolēmumiem.
Kārtība, kā notiek piespiedu izpilde lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, ir noteikta Civilprocesa likuma 74.5 nodaļā. Nekādā gadījumā nav iedomājams, ka tiesu izpildītājs neatkarīgi no apstākļiem konkrētā nedēļas dienā aizvedīs bērnu un kā pasta paciņu – gribi vai negribi – pret parakstu izsniegs tam no vecākiem, kuriem saskaņā ar noslēgto vienošanos konkrētajā dienā bērns jāuzņem pie sevis. Tiesu izpildītājs vispirms nosūtīs paziņojumu tam vecākam, kurš nepilda noslēgto vienošanos, un brīdinās par tikšanās laiku, tāpat informēs, ka līguma nepildīšanas gadījumā var tikt piemērots naudas sods līdz pat 1 500 EUR.
Jaunās izmaiņas liks vecākiem vēl pirms laulības šķiršanas daudz rūpīgāk, nekā līdz šim, savā starpā apspriest kārtību, kā abi vecāki varēs būt līdzdalīgi bērna dzīvē. Tas sniegs lielāku drošību un noteiktību bērnam, kura dzīvē vienlīdz svarīgi ir abi vecāki neatkarīgi no tā – vecāki dzīvo kopā vai atsevišķi. Tāpat abiem vecākiem būs lielāka paļāvība uz to, ka ir panākta vienošanās par paredzamu un konkrētu tikšanās laiku grafiku, kuru abi vecāki labākajās bērna interesēs centīsies ievērot un pildīt.
Veiksmes prognoze
.