Rakstos

Mājputnu turētājiem atgādina par biodrošību

Laikā, kad pieaug augsti patogēnās putnu gripas risks, Pārtikas un veterinārais dienests mājputnu turētājus, neatkarīgi no tā, cik mājputnu ganāmpulkā – viens vai vairāki, aicina neaizmirst par biodrošību – turēt, barot un dzirdināt mājputnus tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, lai nepieļautu saskari ar savvaļas putniem.
Šī paša iemesla dēļ arī mājputnu pastaigu laukumiem ir jābūt norobežotiem un tos aizliegts izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs, izņemot mākslīgi izveidotās, norobežotās, kuras izmanto tikai mājas ūdensputnu sugām.
Tāpat jāraugās, lai putnu novietnei nepiekļūst nepiederošas personas, tiktu lietots darba vai maiņas apģērbs un apavi personām, kuras nonāk kontaktā ar putniem. Barojot un dzirdinot mājputnus, jāraugās, lainetiktu izmantots virszemes ūdenstilpēs iegūts ūdens, betsavukārt barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevarētu piekļūt savvaļas putni.
Par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.
Kā jau esam informējuši iepriekš, līdz ar gājputnu atgriešanos pieaug arī augsti patogēnās putnu gripas riski. Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.

Latvijā augsti patogēnā putnu gripa ir konstatēta tikai savvaļas putniem. 2024.gadā laboratoriski tika izmeklēti 72 mirušu savvaļas putnu paraugi, un vienam no tiem apstiprināta putnu gripa. 2025.gadā augsti patogēnās putnu gripas gadījumi savvaļas putniem Latvijā nav konstatēti, taču slimība atklāta savvaļas putniem gandrīz 30 citās Eiropas valstīs, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā.
Aicinām iedzīvotājus ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi. Ziņojot lūdzam precīzi aprakstīt putna līķa atrašanās vietu vai nosaukt koordinātes. Jāpiebilst, ka laboratoriskai izmeklēšanai uz putnu gripu ir derīgs putna līķis ar galvu un neskartiem iekšējiem orgāniem, tāpēc aicinām ziņot tikai par tādiem savvaļas putniem.

Aicina pieteikties krupju glābējus

Lai pavasarī samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo krupju skaitu, Dabas aizsardzības pārvalde aicina pieteikties brīvprātīgos kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Pieteikties misijai var pārvaldes kampaņas vietnē www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis, aizpildot pieteikuma anketu.

Aicina pieteikties atbalstam

Lauku atbalsta dienests līdz šī gada 15.aprīlim aicina dzīvnieku īpašniekus pieteikties valsts atbalstam, lai saņemtu finansējumu par lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu. Atbalsta mērķis ir saglabāt vietējās apdraudētās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes Latvijā – govis, cūkas, aitas, kazas un zirgus. Atbalsts par vietējās apdraudētās šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu paredzēts robežās no 85 līdz 265 eiro par dzīvnieku.
Pieteikties finansējumam var dzīvnieku audzētāji, kuru ganāmpulki un lauksaimniecības dzīvnieki ir atbilstoši reģistrēti. Turklāt par katru atbalstam pieteikto dzīvnieku ir jāuzņemas saistības uz vienu gadu. Pieteikumi ir jāiesniedz Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Plašāka informācija par valsts atbalsta pasākuma noteikumiem ir skatāma LAD tīmekļvietnē.

Dārza darbi, kurus nevajag atlikt!

Marts – pavasara pirmais mēnesis, tāpēc pirmās saulainās dienas neļaus aizmirst par darbu maratona sākumu dārzā. Gandrīz vissvarīgākais darbs ir dārzeņu un ziedu sēšana stādiem.

Dārzeņu un ziedu sēšana
Marts ir ļoti piemērots mēnesis, lai sētu šādus dārzeņus stādiem: tomātus, puravus, baklažānus, papriku, seleriju, sīpolus, ziedkāpostus. Un, ja ir siltumnīca, tad agrīnai ražai var iesēt redīsus, spinātus vai dilles. Ja vēl nav izvēlēta dārzeņu šķirne, noteikti izmēģiniet sēt vairākas šķirnes, piemēram, tomātiem raksturīgos ārkārtīgi lielās augļu formas, krāsas un izmēra dažādības. Izvēlieties šķirnes, kuru augļi ir zaļi (‘Limetto H’), oranži (‘Orange Queen’), dzelteni (‘Ananas’, ‘Jantar’), sarkani (‘Pozzano H’, ‘Sylviana H’, ‘Spencer’, ‘Akron H’), aveņkrāsā (‘Malinowy Rodeo’, ‘Faworyt’) vai pat melni (‘Black Cherry’, ‘Indigo Rose’) – siltumnīca izskatīsies rotaļīgāka. Ziedu mīļotājiem vajadzētu steigties sēt verbēnas, prīmulas, sarkano salviju, petūniju, celoziju, ķīniešu neļķes, lekoniju.

Sēklu sēšana
Iesācējiem dārzniekiem ir jāatceras, ka sējot ļoti svarīgs ir dziļums. Obligāti jāpievērš uzmanība uz paciņas esošajai informācijai, jo pārāk dziļi iesētas sēklas var dīgt ilgāk vai nedīgt vispār. Ja iesēj pārāk sekli, stādi var izstīdzēt un būt ļoti vāji. Smalkas sēklas (rāceņus, burkānus) rekomendējam sēt 1-2 cm dziļumā, vidējas (bietes, gurķi) – 2-3 cm, bet lielās (zirņi, pupas un pupiņas) – 3-5 cm dziļumā. Sēklu sēšanai izvēlas kūdru, kokosriekstu šķiedru tabletes vai kūdras substrātus, kuriem ir vajadzīgie mikroelementi sēklu dīgšanai. Ja nolemts sēt substrātā, jāatceras, ka sēklām vislabāk ir smalka (0-20 mm) kūdras frakcija. Sēklām izdīgstot, ir svarīgi stādiņus mēslot un parūpēties par aizsardzību pret sēnīšu slimībām, apsmidzinot tos ar fungicīdiem. Ir svarīgi paturēt prātā, ka sēnīšu slimību izplatīšanos izraisa augsta temperatūra, pārāk mitrs substrāts vai slikta drenāža kultūrā, stādu mērcēšana un audzēšana monokultūrā ar blīvu sējumu. Vislabāk augus izpiķēt podiņos, kas piepildīti ar komposta maisījumu vai augsni, jo šī vide satur vairāk humuskābju, kas ilgāk saglabā augsnes auglību. Turklāt komposts, atšķirībā no kūdras substrāta, labāk saglabā mitrumu, nesalīp gabalos. Augsnes uzlabošanai ieteicams pievienot vermikulītu, agroperlītu, zeovītu vai mitrumu aizturošas granulas, kā arī dabiskos mēslojumus: biohumusu vai zirgu mēslu kompostu.

Darbi augļu dārzā
Pavasaris ir lielisks laiks, lai plānotu dārza ierīkošanu un zemes gabala apsaimniekošanas darbus: zemes gabala veidošanu, celiņu izbūvi, nožogošanu vai apūdeņošanas sistēmas uzstādīšanu. Iepriekš jāsagatavojas ainavu darbiem, jo tie var ilgt visu vasaru atkarībā no iespējām un apsaimniekojamās teritorijas. Martā varat sākt galveno augļu koku atzarošanu, kamēr koku pumpuri nav atmodušies un sākusies augšana. Ieteicams neizvairīties no stiprākas atzarošanas, jo tas atjaunos augļu koka vainagu. Marta otrā puse ir piemērots laiks, lai sāktu augļu koku un augļu krūmu pavasara stādīšanu. Piesegtajiem augiem jānoņem rudenī uzliktā kūdras un mizu mulčas kārta, kas sargāja augus no izsalšanas. Ja piesegums veidots no egļu skujām, tas augus nesutina un vēl var pastāvēt. Turklāt ir laiks sākt gatavoties lielajiem pavasara darbiem dārzā un sagatavot siltumnīcu: sakārtot rāmi, ventilācijas atveres, virsmas, ja nepieciešams, pārklāt jaunu polietilēna plēvi. Pēc siltumnīcas sakopšanas ir ļoti svarīgi sagatavot augsni – dezinficēt to vai aizstāt ar citu. Vislabāk ir norakt esošo augsni lāpstas gala dziļumā un ievest jaunu, tad augsni var papildināt ar augsnes piedevām (keramzīts, perlīts, ceolīts), mitrumu aizturošām granulām, ja sezonas laikā ir nomocījuši kurmji un zemes vēži, izlikt drošības tīklu. Kā ekonomisku alternatīvu augsni var aizstāt tikai stādīšanas vietās. Neaizmirstam rūpēties arī par zālienu. Kad sniegs ir nokusis, tad ir piemērots laiks sagrābt vecās, sapuvušās lapas, ja to vēl neesam izdarījuši rudenī. Šis darbs ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ievērojami samazināt slimības izplatīšanos dārzā. Bet sagrābtās lapas noderēs, lai ierīkotu siltās dobes. Marta beigās jāsāk diedzēt agrīnie kartupeļi, tā paātrinot to augšanu. Kartupeļus diedzē kastēs, tos izkārtojot tā, lai katrs no tiem saņemtu gaismu. Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +20°C. Atkarībā no šķirnes un temperatūras, dīgšanas laiks ir 3-6 nedēļas. Kartupeļus stāda augsnē, kad asni izaug līdz 1-2 cm, bet augsnes temperatūra nav zemāka par +6°C.

Telpaugi
Telpaugu audzētāji var sākt aktīvi tos laistīt un mēslot. Marts ir piemērots laiks, lai tos pārstādītu vai vismaz aizstātu augsnes virskārtu. Atcerieties, ka, pārstādot augu, jāizvēlas pods ar 2-3 cm lielāku diametru, un dienu pirms pārstādīšanas augu bagātīgi jāsalej. Nepārstāda ziedošu augu – to var izdarīt tikai pēc ziedēšanas. Bet, ja ziemā tiek glabāti sīpolu ziedi, kurus rudenī neiestādījām, marta sākumā pienācis laiks to izdarīt.

Pievienojas speciālajai ekonomiskajai zonai

2025.gada sākumā Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai pievienojās jauns SIA “Kuprava Industry”, kas Kupravas ciemā radījis un attīstījis zīmolu “Sauna LAB”. Uzņēmumā ražota premium līmeņa koka karkasa saunas un moduļu ēkas, papildus piešķirot tām modernu elpu: digitālās iespējas, tālvadību, pielāgotu dizainu un ilgmūžību.