Rakstos

Precizēti aitu un kazu apzīmēšanas termiņi

Lauku atbalsta dienests aicina aitkopjus un kazkopjus ņemt vērā, ka ir izmaiņas aitu un kazu apzīmēšanas termiņos.  
Turpmāk aitu un kazu apzīmēšanai noteikti šādi termiņi:
* ganāmpulkos, kuros notiek snieguma pārbaude un pārraudzība, dzīvnieki jāapzīmē 30 dienu laikā pēc dzimšanas;
* pārējos ganāmpulkos dzīvnieku jāapzīmē līdz sešu mēnešu vecumam.
Ļoti svarīgi ņemt vērā, ka gadījumos, ja saimnieks piesakās atbalsta maksājumiem, kur tiek ņemts vērā dzīvnieku skaits saimniecībā, aitas un kazas ir jāapzīmē savlaikus.
Līdz šim visos ganāmpulkos aitas un kazas bija jāapzīmē 30 dienu laikā pēc dzīvnieka piedzimšanas. Izmaiņas termiņos noteiktas, lai mazinātu administratīvo slogu dzīvnieku turētājiem un novērstu normu dublēšanos ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Izmaiņas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 “Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”.

Sezonas laukstrādniekiem – atvieglots nodokļu režīms

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15% – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.
Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
o lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
o lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme;
o lauksaimnieks ir pieteicis zemi platību maksājumam (ģeotelpiskajā iesniegumā) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;
o šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un šajās platībās augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā nodarbina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju;
o šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmanto sējumu, stādījumu vai zālāju audzēšanai, un šajās platībās akmeņu lasīšanā nodarbina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju;
o sezonas laukstrādnieks vienlaikus tajā paša dienā nav reģistrēts citā saimniecībā.
Savukārt, lai sezonas laukstrādnieka ienākumiem varētu piemērot 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tam ir jāatbilst šādiem trim nosacījumiem: 
o persona ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 90 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā;
o personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;
o personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.
Ja sezonas laukstrādnieks vienā un tajā pašā zemnieku saimniecībā ir nodarbināts 90 kalendārās dienas pēc kārtas un viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000 eiro, šis laukstrādnieks ir jāreģistrē VID kā darbinieks un turpmāk no viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Plašāka informācija pieejama LAD tīmekļvietnē izvēlnē “Sezonas laukstrādnieki”, kā arī skaidrojošajos materiālos VID tīmekļvietnē “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis” un informatīvajā materiālā “Kā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt pārskatu “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums””.
Jautājumu gadījumā aicinām iedzīvotājus zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 371 67120000 vai LAD klientu apkalpošanas tālruni + 371 67095000.

Saimniecības var reģistrēt sezonas laukstrādniekus

Ar šī gada 1.aprīli darba devēji var uzsākt sezonas laukstrādnieku reģistrāciju, reģistrācijas periods ilgs līdz 30.novembrim.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad lauksaimniecības nozarē sezonas darbiem iespējams piesaistīt darbiniekus, izmantojot vienkāršoto sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu. Saimniecības var reģistrēt darbiniekus sezonālo darbu veikšanai, piemēram, augļkoku, ogulāju un dārzeņu sēšanai vai stādīšanai, augu kopšanai, ražas novākšanai, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanai. Reģistrētie laukstrādnieki var tikt nodarbināti arī zemes sagatavošanas darbos, tostarp akmeņu lasīšanā.
Lai pieteiktu sezonas laukstrādnieku, darba devējam jāveic darbinieka reģistrācija. To var izdarīt Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) vai izmantojot LAD mobilo lietotni. Mobilās lietotnes sadaļā “Sezonas ls” var apskatīt informāciju par saimniecībā jau esošajiem sezonas laukstrādniekiem, veikt datu labošanu, reģistrēt jaunus sezonas laukstrādniekus, atzīmēt, kuri darbinieki katrā konkrētajā dienā strādā, cik viņi nopelna, kā arī ērti redzēt informāciju par to, kuri darbinieki strādāja un cik nopelnīja iepriekšējās dienās.
Iepriekšējo gadu dati liecina par stabilu interesi par šo nodarbinātības veidu. 2025.gadā sezonas darbos visā Latvijā iesaistījās 3798 laukstrādnieki, kurus nodarbināja 492 saimniecības. Sezonas laukstrādnieku nodarbināšanas iespēja palīdz lauksaimniecības uzņēmumiem sezonas laikā nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, vienlaikus vienkāršojot darbinieku uzskaiti un nodokļu nomaksu.
Detalizēta informācija par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likmēm, piemērošanas nosacījumiem un reģistrācijas kārtību ir pieejama Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Sezonas laukstrādnieki”.

Aicina mājputnu turētājus parūpēties par biodrošību

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka, tuvojoties pavasarim un siltākam laikam, palielinās putnu infekcijas slimību izplatības risks. Putnu gripa un Ņūkāslas slimība ir divas bīstamas infekcijas slimības, kurām ir līdzīgi straujas izplatīšanās ceļi un ļoti nopietnas sekas gan mazajās piemājas saimniecībās, gan lielās putnkopības fermās. Abas slimības var radīt putnu masveida nobeigšanos, piespiedu likvidāciju un būtiskus finansiālus zaudējumus.
ZM atgādina gan mājputnu mazo saimniecību īpašniekiem, gan lielajiem putnkopības uzņēmumiem ievērot biodrošības prasības, lai pasargātu savus mājputnus no šīm nāvējošām infekcijas slimībām. Īpaši svarīgi tas ir pavasarī un rudenī, kad migrējošie savvaļas putni, īpaši ūdensputni, var ievazāt augsti patogēno putnu gripu Latvijas teritorijā un attiecīgi arī putnkopības saimniecībās.

Augsti patogēnā putnu gripa (APPG)
Augsti patogēnā putnu gripa ir bīstama un ātri izplatāma infekcijas slimība. Savvaļas putniem Latvijā tā tiek konstatēta kopš 2021. gada, bet 2025. gadā Latvijā pirmo reizi vēsturē APPG uzliesmojums tika konstatēts mājputniem vienā novietnē un nebrīvē turētiem putniem divās novietnēs. Visos gadījumos noteikts H5N1 apakštips. Kopumā slimības skartajās novietnēs tika likvidēts 241 mājputns (pārsvarā vistas).
Savvaļas putniem pagājušajā gadā konstatēti 30 saslimšanas gadījumi, bet šī gada janvārī – jau četri. Tas liecina, ka slimība joprojām cirkulē dabā un rada risku arī mājputnu piemājas saimniecībām un fermām.
Svarīgi zināt – APPG H5N1 apakštips var būt bīstams arī cilvēku veselībai.
Lai mazinātu slimības ievazāšanas risku mājputnu novietnē, jāievēro šādi galvenie biodrošības pasākumi:
* nepiederošām personām nedrīkst būt piekļuve putnu novietnēm;
* darbiniekiem jālieto darba vai maiņas apģērbs un apavi;
* nedrīkst ienest novietnē savvaļas putnu līķus vai citus iespējami inficētus priekšmetus;
* turēt, barot un dzirdināt slēgtās telpās vai teritorijā, kuru sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi;
* nedrīkst izmantot ūdeni no dabīgām virszemes ūdenstilpēm;
* barība un pakaiši jāuzglabā vietā, kur tiem netiek klāt savvaļas putni;
* pastaigu laukumi jānorobežo;
* mājputnus nedrīkst laist dabīgās ūdenstilpēs. Tos var izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, ja tām nevar piekļūt savvaļas putni.

Ņūkāslas slimība – vakcinācija ir atļauta un ieteicama
Īpaša uzmanība jāpievērš arī Ņūkāsla slimībai. 2024. un 2025.gadā tā plaši izplatījās Polijā – 2025.gadā reģistrēti 80 slimības uzliesmojumi, kā rezultātā tika iznīcināti vairāk nekā 7 miljoni mājputnu. Viens Ņūkāslas slimības uzliesmojums 2025.gadā nelielā piemājas saimniecībā mājputniem apstiprināts arī Latvijā.
Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Ņūkāslas slimība ir A kategorijas infekcijas slimība, kuras konstatēšanas gadījumā tiek nogalināti visi novietnē esošie mājputni.
Svarīgi:
* Ņūkāslas slimības uzturētāji dabā ir savvaļas putni (īpaši baloži un jūras kraukļi);
* slimība var inficēt arī cilvēkus, izraisot vieglu acu iekaisumu (konjunktivītu), taču parasti tā norit viegli;
* pret šo slimību ir pieejama vakcīna. Aicinām visus mājputnu turētājus savlaikus profilaktiski vakcinēt mājputnus pret Ņūkāslas slimību, īpaši ņemot vērā situāciju ar slimības izplatību Polijā.
Vēršam uzmanību, ka šogad mazajām putnkopības saimniecībām ir pieejams valsts atbalsts biodrošības stiprināšanai un pamatlīdzekļu iegādei. Informācija par atbalstu un pieteikšanos pieejama Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē.

Iespēja zemniekiem un lauksaimniekiem

31.martā plkst. 14.00 Balvu muižā notiks informatīvais seminārs uzņēmējiem, lauksaimniekiem un visiem interesentiem, kurā varēs uzzināt aktuālo informāciju par pašvaldības plāniem, atbalsta iespējām uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kā arī uzdot interesējošus jautājumus speciālistiem.