Rakstos

Kā ar tuvinieku uzsākt sarunu par mentālo veselību,

Rūpes un atklāta saruna var palīdzēt cilvēkam, kurš piedzīvo grūtu dzīves posmu, apzināties, ka viņš nav viens, un iedrošināt meklēt palīdzību, ja nepieciešams. Marina Veģere, psihiatre “Veselības centru apvienībā”, stāsta par pazīmēm, kas var liecināt – tuvinieks, iespējams, piedzīvo mentālās veselības sarežģījumus. Ārste arī iesaka, kā labāk rīkoties, ja novērotas netipiskas pārmaiņas tuva cilvēka uzvedībā vai izteikumos.

“Grūtībās nonākušie dažkārt ilgstoši cenšas tikt galā saviem spēkiem, kavējas lūgt atbalstu. Ar laiku tas var pasliktināt viņu emocionālo stāvokli. Mentālās veselības traucējumus var būt grūti atpazīt, un vēl grūtāk var būt spert pirmo soli, lai vērstos pēc palīdzības. Tāpēc ir svarīgi būt vērīgiem, īpaši, ja pamanām pārmaiņas cilvēka uzvedībā. Dažkārt pietiek gluži vienkārši piedāvāt draudzīgu plecu atbalstam,” iedrošina Marina Veģere.
Psihiatre atgādina, – jo agrāk aicinām cilvēku atklāti izrunāties par problēmām un, ja nepieciešams, sniedzam atbalstu vai iedrošinām vērsties pēc profesionālas palīdzības, jo lielāka iespēja novērst to pāraugšanu nopietnākās grūtībās.

Pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt
“Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par emocionālām grūtībām un par to, ka cilvēkam, iespējams, vajadzīga palīdzība,” norāda Marina Veģere.
* Ir mainījusies uzvedība – cilvēks bieži šķiet apjucis, nomākts, nobažījies.
* Garastāvokļa svārstības, distancēšanās no citiem, interešu zudums pret lietām, kas iepriekš bijušas saistošas, neraksturīga riskanta uzvedība, arī nevērība pret savu ārējo izskatu un personīgo higiēnu var liecināt par to, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.
* Iespējams, cilvēks atzīst, ka izjūt mazvērtības, vientulības sajūtu vai viņam šķiet, ka kļuvis par apgrūtinājumu citiem.
* Mēdz būt grūti koncentrēties, kontrolēt emocijas, ar laiku arī veikt ikdienas pienākumus.
* Arī krasa ēšanas, fizisko aktivitāšu paradumu maiņa, izmainīts miega režīms, piemēram, ilgstošs bezmiegs vai nespēja izgulēties pat pēc ilgām miega stundām, var signalizēt par grūtībām.
* Cilvēks var izjust fiziskās pašsajūtas pasliktināšanos, veselības traucējumus, piemēram, pastāvīgu nogurumu, enerģijas trūkumu, atmiņas problēmas, hroniskas sāpes, arī nepamatotu svara pieaugumu vai zudumu.
* Bīstams signāls, kas prasa nekavējošu palīdzību, ir domas vai rīcība, kas vērstas uz kaitējuma nodarīšanu sev vai citiem.
“Mūsu emocionālo stāvokli var ietekmēt dažādas dzīves pārmaiņas, piemēram, veselības sarežģījumi, attiecību vai citas problēmas ģimenē, šķiršanās, tuvinieka zaudējums. Arī pārmaiņas darba vidē, regulārs stress vai finansiāli sarežģījumi var kļūt par iemeslu mentālās veselības traucējumiem,” stāsta psihiatre.

Kā uzsākt sarunu
“Iespējams, var būt neērti uzsākt sarunu, jo nezinām, ko un kā sacīt, lai atbalstītu. Baidāmies pateikt ko nepareizu. Cilvēki, kuri piedzīvo psiholoģiska rakstura grūtības, vēl pirms nonākšanas pie speciālista bieži vien vispirms uzticas tuviniekiem vai draugiem,” atzīmē Marina Veģere, atgādinot, ka, sperot pirmo soli, mēs apliecinām rūpes un vēlmi palīdzēt, kas var iedrošināt otru vērsties pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama. “Taču jābūt gatavam saņemt noraidošu atbildi. Arī tad, ja cilvēks uzreiz nav gatavs dalīties, viņš zinās, ka var vērsties pie jums,” saka ārste.
Psihiatre iesaka sarunai izvēlēties piemērotu brīdi un vietu, kur abi jutīsieties brīvi un nepiespiesti. “Svarīgi ir uzmanīgi un ar empātiju klausīties otra teiktajā – nevajadzētu steidzināt, pārtraukt, aicināt apspiest emocijas (frāzes, kas nepalīdz: “neraudi”, “nedusmojies”, “nomierinies”, “saņemies”), dot tūlītējus padomus risinājumam vai apšaubīt cilvēka bažas (nevajag teikt: “Nav vērts par to uztraukties!”). Precizējoši jautājumi palīdzēs labāk izprast situāciju, taču jābūt uzmanīgiem ar pārlieku uzstājību atklāt visas detaļas,” skaidro Marina Veģere.

Kā mudināt rīkoties, lai meklētu palīdzību
Psihiatre iesaka, – kad līdzcilvēks atklāti izstāstījis, kas notiek viņa dzīvē, var iedrošināt darīt ko tādu, lai vispirms mazinātu problēmu radīto spriedzi, piemēram, aprunāties ar tuvinieku, uzticamu draugu, savu ārstu vai kādu citu. Tās var būt arī vienkāršas nodarbes, kas sagādā prieku – došanās pastaigā, kino apmeklējums. Palīdzošas var būt elpošanas prakses vai citas metodes, kas palīdzēs atslābināties un mierīgi pārdomāt turpmāko rīcību, lai situāciju risinātu.
“Var pajautāt, kā varat palīdzēt, kāds atbalsts būtu nepieciešams. Iespējams, vajadzīga praktiska palīdzība – sameklēt informāciju par iespējām saņemt speciālista konsultāciju vai doties līdzi vizītē pie ārsta. Taču mēdz būt situācijas, kad palīdzība vajadzīga nekavējoties,” atgādina Marina Veģere.

Kā būt līdzās
“Drīz vien pēc sarunas vajadzētu sazināties vēlreiz, lai vaicātu, kā cilvēks jūtas, vai ir izdevies atrast veidus, kā tikt galā ar situāciju,” aicina psihiatre, atgādinot, ka reizēm var paiet laiks, līdz cilvēks ir gatavs vērsties pēc profesionālas palīdzības. “Iespējams, tad jūtamies bezspēcīgi, jo nespējam atvieglot sāpes un pārdzīvojumus, ko cilvēks izjūt. Taču patiesas rūpes un ieinteresētība var atbalstīt un būt kā pirmais solis ceļā uz palīdzību, ja tāda nepieciešama! Tādēļ svarīgi atgādināt, ka esam līdzās,” norāda Marina Veģere, psihiatre “Veselības centru apvienībā”.
Latvijā tikai 14% vīriešu, saskaroties ar mentālās veselības problēmām, ir meklējuši profesionālu palīdzību, liecina sociālās kampaņas rīkotāju un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā Latvijas vīriešu aptauja 2026.gada februārī. Vienlaikus katrs trešais vīrietis atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojis mentālās veselības grūtības.

Aicina atsaukties autobusa pasažierus

Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar vairākiem laboratoriski apstiprinātiem masalu gadījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs noskaidrojis, ka viena no infekciozajām personām pārvietojusies ar ECOLINES autobusu maršrutā Rīga–Gulbene–Rīga. Persona 13.martā braukusi no Rīgas uz Gulbeni (izbraukšana no Rīgas autoostas plkst. 8.00), savukārt 15.martā – no Gulbenes uz Rīgu (izbraukšana no Gulbenes autoostas plkst. 13.50).

Jau sešas programmas un gandrīz 100 dalībnieku no visas Latvijas

2026. gads iesācies ar augstu intensitāti– kopš janvāra īstenotas jau sešas psihosociālās rehabilitācijas programmas, kurās piedalījušies gandrīz 100 cilvēki no visas Latvijas. Programmu īstenošanā iesaistījušies vairāk nekā 10 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot multidisciplināru pieeju: psihologi, mākslas terapeiti, ārsts-onkologs, uztura speciālists, fitoterapeits, fizisko aktivitāšu treneris, fizioterapeits. Šāda komanda ļauj sniegt visaptverošu atbalstu, kas aptver gan emocionālo, gan fizisko, gan izglītojošo aspektu.
Psihosociālā rehabilitācija – nozīmīgs posms ceļā uz dzīves kvalitāti
Onkoloģiskās ārstēšanas noslēgums bieži ir tikai pāreja uz jaunu dzīves posmu. Daudzi pacienti saskaras ar trauksmi, nedrošību, grūtībām atgriezties darba vidē un sociālajā dzīvē, kā arī ar ilgstošu emocionālu spriedzi. Psihosociālās rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam: strukturēti pārstrādāt slimības pieredzi, mazināt emocionālās sekas pēc intensīvas ārstēšanas, atjaunot iekšējo stabilitāti un pašapziņu, uzlabot dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Programmas ietver individuālās un grupu psihologa konsultācijas, mākslas un kustību terapiju, izglītojošas lekcijas, uztura konsultācijas un fizisko aktivitāšu nodarbības. Atbalsts tiek nodrošināts arī pacientu tuviniekiem.
Pieteikšanās maija – augusta programmām ir atvērta no marta līdz programmu piepildījumam. Dalība programmās tiek nodrošināta bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots.
Papildu informācija un pieteikšanās: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?500, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , 67625339.
Psihosociālās rehabilitācijas programmas (maijs – augusts 2026)
Maijā – 10. – 16.05. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
24. – 30.05. – programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
Jūnijā – 7. – 13.06. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
14. – 20.06. – onkohematoloģiskās saslimšanas: kā ar tām sadzīvot.
Jūlijā – 5. – 11.07. – programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
19. – 25.07. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
Augustā – 2. – 8.08. – programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
16. – 22.08. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
Pieteikšanās: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?500 vai https://anketa.dzivibaskoks.lv/
Rudens programmai pietekšanās būs iespēja no 2.jūlija.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” psihosociālās rehabilitācijas programmas īsteno kopš 2009.gada.

Lielākas piemaksas ģimenes ārstiem

Ministru kabinets šodien atbalstīja pilnveidotu piemaksu modeli ģimenes ārstiem, lai stiprinātu primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem ārpus Rīgas un mērķtiecīgi motivētu ārstus strādāt reģionos, kur speciālistus piesaistīt ir grūtāk. 2026.gadā piemaksām par darbu lauku teritorijās paredzēts papildu finansējums, un atbalsts kopā sasniegs 4,8 miljonus eiro. Ar Nacionālo veselības dienestu līgumattiecībās šobrīd kopumā ir 138 ģimenes ārsti Latgalē.

Izsludināts ideju konkurss

Līdz 24.martam Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus sociālās uzņēmējdarbības biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir veicināt jaunu dalībnieku iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā un atbalstīt idejas ar pozitīvu sociālo ietekmi. Aicina iesniegt idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātība, sociālo pakalpojumu pieejamība, iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, izglītības un zinātnes veicināšana, vides aizsardzība un dabas resursu saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana.