Rakstos

Donoru diena Balvos 27.martā

27.martā no plkst. 9.00 līdz 13.00 Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē Valsts asins donoru centrs aicina iedzīvotājus ziedot asinis. Lai ziedotu asinis, līdzi jāņem derīga pase, eID karte vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments, kas satur šādu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu, foto un bankas konta numuru.

Iespēja piedalīties rehabilitācijas programmās

Onkoloģisko pacientu organizācija “Dzīvības koks” aicina pieteikties psihosociālās rehabilitācijas programmām.

Onkoloģisko pacientu organizācija “Dzīvības koks” izsludina pieteikšanās sākumu 2025.gada psihosociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem, kuri saskārušies ar vēzi. Tās tiek īstenotas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 780. Šogad tiek piedāvātas 20 dažādas programmas, kas paredzētas gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un palīdzību pēc smagas slimības.
Programmās ietilpst gan vispārējas tematiskās programmas dažādu vēža veidu pacientiem, gan specializētas programmas konkrētu diagnožu pacientiem. Vispieprasītākās ir krūts vēža un onkoginekoloģijas programmas, vēdera dobuma un onkohematoloģijas programmas. Šogad tiks piedāvāta arī melanomas programma un īpaša programma vīriešiem pēc saslimšanas ar prostatas vai citu vēža veidu. “Dzīvības koks” īpaši atzinīgi vērtē pāru dalību programmās, jo tuvinieku atbalsts ir nenovērtējams palīgs pacientiem. Programmas ir atvērtas dzīvesbiedriem, draugiem, meitām, dēliem un citiem tuviniekiem, kuri vēlas sniegt jēgpilnu atbalstu saviem mīļajiem. Programmās tiek sniegti padomi, kā izvairīties no izdegšanas un kā efektīvi atbalstīt slimnieku.
Psihosociālās rehabilitācijas programmās strādā pieredzējuši pasniedzēji, psihologi un mākslas terapeiti, fizioterapeite un veselības sporta speciāliste, kuriem ir unikāla pieredze darbā ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši veselības krīzi.
Biedrība “Dzīvības koks” uzsver, ka ārstējošo ārstu un ģimenes ārstu iesaiste ir būtiska, lai informētu pacientus par šīm programmām. Vēzis ir slimība, kas ietekmē ne tikai fizisko, bet arī emocionālo stāvokli, un psihosociālā rehabilitācija var palīdzēt atgūt ticību veselībai un dzīvei. Ieguvēji ir abi – gan ārsts, gan pacients, jo, strādājot komandā, ir iespējams veikmīgāk uzveikt slimību. “Programmās dalībnieki ne tikai saņem terapiju, bet arī satiekas ar citiem cilvēkiem, kas ir piedzīvojuši līdzīgu pieredzi, dalās ar veiksmes stāstiem un gūst iedvesmu,” stāsta onkoloģisko pacientu biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. “Mūsu misija ir dot cilvēkiem ticību dzīvei, parādīt, ka vēzis ir ārstējams un ka dzīve var atgriezties jaunā kvalitātē. To apliecina daudzie pacientu stāsti.”

Sāp kakls. Kā ārstēt un kādos gadījumos meklēt speciālista palīdzību

Gada aukstajā laikā nereti kā nelūgts viesis pie mums ierodas kakla sāpes. Ir situācijas, kad tās var ārstēt mājās, taču ir gadījumi, kad noteikti ir jāmeklē ģimenes ārsta vai otolaringologa palīdzība. Kā ārstēt kakla sāpes un kad neatlikt vizīti pie speciālista? Aicinām iepazīties ar Veselības centru apvienības (VCA) otolaringoloģes Jolantas Ozolas sagatavotajiem padomiem.

Kakla sāpju cēloņi ir visdažādākie. Gada aukstajā sezonā tā var būt gan vīrusu, gan bakteriāla infekcija, kas izraisa akūtu rīkles gļotādas iekaisumu jeb faringītu. Tas sākas pakāpeniski, ar kņudēšanu rīklē un sāpēm pie siekalu norīšanas jeb t.s. “tukšā malka simptomu”, ko atvieglo ēšana vai padzeršanās. Vienlaikus faringītam cilvēkam var būt iesnas vai aizlikts deguns, kā arī nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Nereti šo saslimšanu pavada arī sauss klepus vai ausu aizlikums un sāpes.
“Ja kņud kaklā un ir slikta pašsajūta, nevajadzētu uzsākt intensīvu “ārstēšanos”, dzerot pēc iespējas karstāku tēju, apēdot veselu citronu vai ik piecpadsmit minūtes skalot rīkli ar sālsūdeni. Rīkles gļotāda ir viegli ievainojama, īpaši, ja ir iekaisusi. Pārāk karsts, sāļš, skābs, ass ēdiens vai dzēriens var to vēl vairāk kairināt, un gļotādas atjaunošanās tad prasīs ilgāku laiku,” mudina J.Ozola.
Lai atveseļotos, organismam ir nepieciešama atpūta. Ja iespējams, paņemiet brīvdienu vai strādājiet no mājām. Rīkles gļotādai vajadzīgs silts, bet ne karsts, maigs šķidrums. Tās var būt zāļu tējas, kuras var dzert pa malciņam visas dienas garumā, kā arī rīkles skalošana pāris reizes dienā. Tas sildīs, vienlaikus uzlabojot asinsapgādi, un veicinās gļotādas reģenerāciju jeb atjaunošanos.
Savukārt izteiktas sāpes rīklē rodas, ja sācies aukslēju mandeļu iekaisums – tonsilīts jeb angīna. To visbiežāk izraisa A grupas beta hemolītiskais streptokoks. Angīna sākas ar drudzi un strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos virs 38 °C. Aukslēju mandeles pietūkst, reizēm uz tām veidojas strutains aplikums.
“Angīnas gadījumā rīšana ir apgrūtināta un sāpīga, mainās balss – izklausās, ka runājot mutē ir karsts kartupelis. Angīnas laikā noteikti jāievēro gultas režīms, jāuzņem pietiekami daudz silta šķidruma – tējas, buljons vai morss. Uzturam jābūt nekairinošam, pusšķidras konsistences, lai atvieglotu norīšanu. Rīkles skalošanai var izmantot aptiekās nopērkamus, gatavus vai viegli pagatavojamus šķīdumus ar antibakteriālu iedarbību. Streptokoku ierosinātas angīnas ārstēšanai ārsts noteikti izrakstīs arī iekšķīgi lietojamas antibiotikas. Ja ir augsta temperatūra un sāpes, noderēs kāds nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis,” uzsver otolaringoloģe.
Noteikti ir jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība, ja kakla pietūkums rada elpošanas grūtības vai arī ir grūtības atvērt muti, iespējams, radušās komplikācijas, proti, ir sākusies abscesa (tas ir strutu sakopojums, kas lokalizēti veidojas dažādos audos un orgānos) veidošanās.
Speciāliste atgādina, ka rīkle ir kopīgs orgāns elpceļiem un gremošanas traktam, tāpēc viens no iemesliem, kas mūsdienās bieži rada diskomfortu un kakla sāpes, ir kuņģa skābes atvilnis jeb gastroezofagāls reflukss. Atviļņa problēma parasti ilgst jau mēnešiem – mērenas kakla sāpes kombinējas ar sajūtu par gļotu krāšanos rīklē, balss piesmakumu, vēlmi krekšķināt, lai attīrītu balsi; nereti traucējošākais simptoms ir kairinošs, sauss klepus.
Šajā gadījumā noderīgi vērsties pie otolaringologa, kurš veiks rīkles un balsenes apskati. Atviļņa problēmas novēršanai būs nepieciešama vismaz mēnesi ilga terapija ar kuņģa skābi mazinošiem un gļotādu pasargājošiem līdzekļiem. Tāpat sāpes, kairinājumu un aplikumu rīklē var radīt arī mutes dobuma sēnīte jeb kandidoze. Tā ir nozīmīga blakusparādība, ja bronhiālās astmas ārstēšanā izmanto inhalējamos glikokortikoīdus. Tāpēc šīs terapijas laikā rūpīgi jāievēro mutes dobuma un rīkles higiēna, kā to ieteicis ārsts.

Sīkāk par zāļu uzsūkšanos organismā jeb absorbciju

Ikviens no mums dzīves laikā veselības problēmu dēļ ir lietojis medikamentus. Tādās situācijās rūp tikai tas, lai pēc iespējas ātrāk justu uzlabojumu, un diez vai aizdomājamies, ka ir daudz faktoru, kas ietekmē zāļu uzsūkšanos organismā jeb absorbciju, no kā lielā mēra ir atkarīgs rezultāts.

Kāpēc man jālieto šīs zāles? Ko tās īsti dara manā organismā? Kāpēc nedrīkstu lietot tad, kad man ir ērti, bet tieši tā, kā noteicis ārsts? Šādi jautājumi patiesi var nodarbināt prātu.
“Plašākas zināšanas par zālēm un konkrēti to absorbciju un iedarbības mehānismiem organismā var palīdzēt izprast, kāpēc tās ir svarīgi lietot, un vairot aktīvu, atbildīgu iesaisti, ko saucam par līdzestību terapijas laikā,” saka sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, uzsverot, ka labs palīgs ir farmaceits, kurš aptiekā sniedz precīzus norādījumus zāļu lietošanā un, ja nepieciešams, var izskaidrot arī tik sarežģītu procesu, kā zāļu absorbcija organismā.

Kas īsti ir absorbcija?
“Medikamentu absorbcija ir process, kura laikā zāļu aktīvā viela no zāļu formas, piemēram, tabletes, kapsulas vai suspensijas, šķērsojot šūnu membrānas, iekļūst kopējā asinsritē. To ietekmē dažādi faktori un īpašības – ir nozīme gan zāļu lietošanas laikam, gan uzturam, gan citu medikamentu lietošanai, gan, protams, veselības stāvoklim, kas var ietekmēt ārstēšanas efektivitāti,” teic sertificētā farmaceite un skaidro plašāk. “Zāļu fizikāli ķīmiskajām īpašībām ir būtiska nozīme to absorbcijā. Piemēram, mazas, taukos šķīstošas zāles var viegli izdalīties caur šūnu membrānām, savukārt lielākām, ūdenī šķīstošām zālēm var būt nepieciešami īpaši transporta mehānismi.”

Kas ietekmē zāļu vielas uzsūkšanos?
“Izpratne par absorbcijas procesu ļauj optimizēt medikamentu izvēli, dozēšanu un lietošanas režīmu, uzlabojot ārstēšanas rezultātus un mazinot arī iespējamās blakusparādības. Piemēram, visbiežāk zāles tiek uzņemtas caur muti (perorāli), un tad tās vēl pirms kopējās asinsrites sasniegšanas daļēji sadalās aknās, zarnu traktā. Savukārt intravenozā ievadīšana ļauj medikamentiem uzsūkties nekavējoties un pilnīgi.
Absorbciju var būtiski ietekmēt zāļu sastāvs, forma, palīgvielas un zāļu izkliedes mehānismi. Tūlītējas iedarbības zāļu formas ātri izšķīst, un absorbcija notiek ātri, bet ilgstošas iedarbības zāļu formas izdalās lēnām un uzsūcas ilgākā laika posmā,” skaidro farmaceite un papildina, ka nozīme ir arī pH videi, kur norit zāļu absorbcija, un asins plūsmai, jo lielāka asins plūsma uzlabo zāļu vielu absorbciju un aktīvās vielas nogādāšanu kopējā asinsritē.
“Tāpat jāņem vērā, ka pārtika un citas zāles var mijiedarboties un ietekmēt noteiktu zāļu vielu absorbciju. Dažiem medikamentiem pilnvērtīgai absorbcijai nepieciešams tukšs kuņģis, citiem – pretēji. Turklāt dažas zāles var kavēt vai pastiprināt citu medikamentu absorbciju, traucējot to transporta mehānismus vai mainot vides pH līmeni,” norāda farmaceite.

Zāļu uzņemšanas veids un absorbcija
Veids, kādā uzņemam zāles, ietekmē ne tikai to, cik ātri un efektīvi tās iedarbojas, bet arī iespējamās blakusparādības un terapeitisko efektu. Dažādiem ievades veidiem ir ne tikai priekšrocības, bet arī trūkumi, tāpēc pirms medikamenta veida izvēles ārsts apsvērs efektīvāko veidu.
Caur muti uzņemtu zāļu priekšrocība ir tā, ka tas ir ērts un ilgstošai zāļu lietošanai piemērots veids, savukārt trūkums – daļa aktīvās vielas sadalās aknās, gremošanas un vielmaiņas dēļ var aizkavēties zāļu iedarbības sākums.
Vēnā ievadītām zālēm ir ātra iedarbība un konstanta zāļu koncentrācija asinīs un audos. Tomēr, neskatoties uz tūlītēju iedarbību, no šāda veida zāļu ievades var rasties elektrolītu (nātrija, kālija, hlora u.c.) zudums, organismā var uzkrāties par daudz šķidruma, kā arī katetra vietā pastāv infekcijas attīstības risks.
Muskulī vai zem ādas ievadītas zāles uzsūcas pakāpeniski, turklāt muskulī ievadītas uzsūcas ātrāk nekā zem ādas. Par trūkumu var uzstatīt to, ka šis ir sāpīgs ievades veids.
Taisnajā zarnā ievadāmu zāļu formu var izmantot tad, ja uzņemšana, piemēram, caur muti nav iespējama (grūtības norīt, vemšana). Te gan jāraugās, vai zālēm ir pieejams piemērots supozitorija (“svecītes”) izmērs. Viens iespējamais trūkums – nereti šāds zāļu uzņemšanas veids cilvēkam rada psiholoģisku diskomfortu.
Plāksteru un lokāli lietojamu līdzekļu (uz ādas) priekšrocība ir tā, ka tie nodrošina pastāvīgu zāļu devu, bet trūkums – tie var radīt ādas kairinājumu, alerģisku reakciju.
No vaiga gļotādas vai zem mēles zāles īsā laikā uzsūcas organismā un sāk iedarbību. Jāņem vērā, ka šai laikā jāizvairās no pārtikas un dzērienu uzņemšanas, kā arī smēķēšanas.
Inhalāciju priekšrocība – medikaments tiek nogādāts tieši plaušās, nodrošinot ātru uzsūkšanos asinsritē. Trūkums – pastāv mutes un rīkles infekciju risks, kā arī atsevišķos gadījumos šādi lietojami medikamenti rada tahikardijas risku.
Caur degunu medikamentu ir viegli ievadīt, tam ir ātra iedarbība un laba panesamība. Tiesa, šo zāļu apjoms ir ierobežots, un caur degunu slikta absorbcija ir ūdenī šķīstošām jeb hidrofilām zālēm.

Kas ir zāļu biopieejamība?
Farmaceite skaidro: “Biopieejamība nozīmē to, cik liels daudzums zāļu vielas uzsūcas asinsritē un nonāk līdz mērķa lokācijai.”

Lūk, biopieejamības efektivitāte!

• 100% biopieejamība ir, ievadot zāles artērijā (piemēram, rentgenkontrastvielu); ievadot tās tieši smadzeņu cietajā apvalkā (intradurāli) vai ārpus smadzeņu cietā apvalka (ekstradurali);
• zemāka, bet efektīva biopieejamība ir, ievadot zāles muskulī, ieelpojot jeb inhalējot, liekot zem mēles, ievadot “svecīti”, aplicējot uz ādas;
• lēnāka biopieejamība ir zālēm, kas uzņemtas caur muti jeb perorāli.

“Pastāv uzskats, ka iekšķīgi lietojamo zāļu biopieejamība ir aptuveni 50%. Iemesls – nepilnīga absorbcija kuņģa un zarnu traktā, lai arī no sākotnējās devas uzsūcas 70%, turpmākais metabolisms ir 20% pirms kopējās asinsrites. Caur muti lietojamo zāļu vielas absorbcijas ātrums ir atkarīgs no zāļu formas. Ātra absorbcija ir zālēm šķidrā veidā, savukārt aizkavēta, lietojot zarnās šķīstošas tabletes, jo, uzsākot absorbciju, tām jānonāk kuņģī, jāsairst, jāsadalās un tikai tad atbrīvojas aktīvā vielas. Tabletes ar šķīstošo apvalku pēc to ieņemšanas nesairušas pārvietojas no kuņģa uz zarnu traktu, kur zāļu aktīvā viela izšķīst. No iekšķīgai lietošanai gatavotām emulsijām un želatīna kapsulām aktīvā viela absorbējas ātrāk nekā no tabletēm. Secinājums: apejot kuņģa un zarnu traktu, visātrāk tiek absorbēts šķīdums, injekcijas un zem mēles lietojamas zāles.
Jāņem vērā, ka biopieejamību var ietekmēt ģenētika, slimības, aknu un nieru darbība, kuņģa un zarnu trakta iekaisums, un, protams, fizioloģiskās īpašības – dzimums un vecums, jo, piemēram, cilvēkiem gados pavājinās asinsrite aknās, līdz ar to mazinās spēja sadalīt medikamentus. Nozīme ir arī vides faktoriem – temperatūrai, mitrumam un citiem medikamenta uzglabāšanas apstākļiem, kas var ietekmēt zāļu stabilitāti un pēc tam – to biopieejamību,” norāda sertificētā farmaceite Juta Namsone un vēlreiz uzsver, ka ārsta izvēle pareizai, konkrētam pacientam atbilstošai zāļu formai un devai būtiski ietekmē medikamenta efektivitāti, savukārt papildinošus jautājumus par zāļu lietošanu var uzdot farmaceitam.

Kāpēc nav palielināta pensija?

Saņēmām lasītāja jautājumu par invaliditātes pensiju: “Esmu 3.grupas invalīds. Vairākiem invaliditātes pensijas saņēmējiem ar janvāri ir paaugstinātas pensijas, bet man šomēnes ieskaitīja bankas kontā tieši to pašu summu, ko iepriekšējā mēnesī. Kāpēc citiem cilvēkiem ar 3.grupas invaliditāti ir lielākas pensijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet citiem pensijas apjoms nav mainījies?”

Atbildi sniedza Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.
– Pilngadīgai personai invaliditātes gadījumā var tikt piešķirta invaliditātes pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā. Pastāv būtiska atšķirība starp abiem minētajiem finansiālā atbalsta veidiem.
Tiesības uz invaliditātes pensiju ir personai ar invaliditāti, kurai apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīs gadiem, tas ir, persona pirms invaliditātes iegūšanas ir bijusi nodarbināta vismaz trīs gadus, un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Invaliditātes pensijas tiek izmaksātas no valsts speciālā budžeta.
Invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no personai noteiktās invaliditātes grupas. III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensiju piešķir invaliditātes pensijas bāzes līmenī, t.i., no 2025.gada janvāra – 189 eiro (ja noteikta invaliditāte kopš bērnības – 226 eiro). Jāatzīmē, ka pensijas, tajā skaitā invaliditātes pensijas, katru gadu oktobrī tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Vienlaikus pensiju minimālie apmēri tiek pārskatīti katru gadu janvārī. Ja personai ar invaliditāti nav tiesību saņemt invaliditātes pensiju (apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trim gadiem), tai tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta. 2025.gadā personai ar III invaliditātes grupu pabalsta apmērs ir166 eiro mēnesī, ar invaliditāti kopš bērnības – 189 eiro mēnesī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs tiek pārskatīts katra gada janvārī. Jāņem vērā, ka invaliditātes pensijas tiek izmaksātas par kārtējo mēnesi (janvārī izmaksā janvāra pensiju), bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu – par iepriekšējo mēnesi (janvāra pabalstu izmaksās februārī).